Latvijas Ministru kabineta locekļu algas nav konkurētspējīgas ne Baltijā, ne arī Eiropā, turklāt par tādu summu tiek algoti Eiropas Savienības (ES) institūciju tehniskie darbinieki.
Ja Latvijā valdības vadītāja atalgojums patlaban ir 2775 eiro, Igaunijā tas ir teju divreiz lielāks - 5200 eiro, bet Lietuvā valdības vadītājs ik mēnesi saņem 4068 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.
"Daudz profesionāļu ir atteikušies no iespējas kļūt par ministriem un ieņemt valsts pārvaldes vadošos amatus, neslēpjot, ka atalgojums ir tieši tik zems, lai piedāvājumu pat neapsvērtu un izvēlētos darbu privātajā sektorā vai ārvalstīs," norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Arī ar privāto sektoru Ministru kabineta atalgojumam esot grūti konkurēt - stratēģiskas iestādes vadītājam algas apmērs ir aptuveni 42% no atalgojuma līdzvērtīgā amatā privātajā sektorā. Pašreiz augstāko politisko amatpersonu atalgojums ir pielīdzināms vidēja līmeņa vadītāja atlīdzībai privātā kompānijā, kā arī tehniskā darbinieka atlīdzībai Eiropas Savienības institūcijās.
Atlīdzības likumā ir noteikts, ka valsts institūcijas amatpersonām mēnešalgas apmēru nosaka tā, lai tas nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Tas nozīmē, ka atlīdzības hierarhijas augstākais punkts ir Ministru prezidenta alga, kam tiek pakārtota visu valsts pārvaldē nodarbināto amatalga. Ja netiek pārskatīts valdības vadītāja atalgojums, nemaz nevarot runāt par citu amatalgu pārskatīšanu, skaidro Valsts kanceleja.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikts, ka kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem mēnešalgu nosaka, konkrētu koeficientu reizinot ar vidējo algu valstī. Ministru prezidentam šis koeficients ir 4,05, bet ministriem - 3,64. Patlaban ministra atalgojums Latvijā ir 2499 eiro.
Valsts kanceleja atgādina, ka Ministru prezidenta un ministru mēnešalgu noteikšanas kārtība nav mainīta kopš 2011.gada. Turklāt ne valdības vadītājam, ne arī ministriem nav citu piemaksu, prēmiju vai naudas balvu, tāpat arī netiek izmaksātas reprezentācijas izdevumu kompensācijas.
Turklāt ministru algu palielināšana nekādā veidā neietekmētu algas valsts pārvaldē kopumā - tās automātiski nevajadzētu palielināt, uzsver Valsts kanceleja. Tām tiek piemērots koeficients, un tām nav nekādas korelācijas ar pārējo atalgojumu.
LETA jau ziņoja, ka vakar koalīcija un šodien arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja priekšlikumu palielināt algas valdības locekļiem.
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā sākotnēji tika rosināti, lai apmēram 30 atvaļinātiem robežsargiem segtu veselības aprūpes izdevumus tāpat kā atvaļinātiem karavīriem. Savukārt uz trešo lasījumu šim likumprojektam Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (V) iesniedza priekšlikumus, kas paredz palielināt valdības locekļu atalgojumu.
Tomēr komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi, tāpat komisijas atbalstu neguva arī ierosinājums noteikt valdības pārstāvjiem atvaļinājuma pabalstu 50% apmērā no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā.
Čigāne, komentējot savu ierosinājumu, norāda, ka priekšlikums paaugstināt ministru algas par kopumā 800 eiro pēc nodokļu nomaksas "palielinās iespēju ministru atbildību atbilstoši atalgot un dos cerību, ka, apstiprinot amatā ministrus, mēs apstiprināsim nozares stratēģiskos vadītājus, kas spēs tālredzīgi ieskatīties nākotnē un jau šodien veikt nepieciešamos soļus, jo "pastāvēs, kas pārmainīsies"".
Saskaņā ar politiķes ierosinājumu premjera algas bruto pieaugums būtu 1164 eiro, ministru - 1153 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 348 eiro.
