Ceturtdien un piektdien Eiropadomes sanāksmē ir plānots pieņemt gala lēmumu par klimata un enerģētikas paketi 2030.gadam, un svarīgi, lai šī politika netraucē Latvijas ekonomikas attīstībai, uzskata Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Lai gan lēmums varētu nebūt vienprātīgs, visticamāk, ka tas tiks pieņemts, šodien prognozēja Straujuma. Viņa paskaidroja, ka starp Eiropas Savienības dalībvalstīm daļa ir tādu, kas atbalsta EK izstrādāto klimata un enerģētikas satvaru, ir valstis, kas uzskata, ka mērķiem ir jābūt vēl ambiciozākiem, un ir valstis, kas uzskata, ka, nosakot mērķus, ir jānosaka arī kompensējošie mehānismi. Par to iestājas arī Latvija.
Lai gan dokumentā ir vairākas pozitīvas lietas, kas varētu sekmēt Baltijas valstu enerģētiskās izolācijas novēršanu, problemātisks ir jautājums par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Saistībā ar to esot ļoti svarīgi, lai netiktu traucēta Latvijas ekonomikas attīstība, īpaši, kas saistīta ar lauksaimniecības un tautsaimniecības nozarēm. Tāpēc Latvija uzskata, ka ir nepieciešamas kompensācijas, nosakot tik ambiciozus ierobežojumus emisijām.
"Ir ļoti svarīgi, lai paziņojumā, ko pieņems ceturtdien, nebūtu nekādu nosacījumu, kas traucētu lauksaimniecības un citu nozaru attīstību," pauda Straujuma.
Jāņem gan vērā, ka Eiropas valstu līderi sanāksmē pieņems tikai vispārēju lēmumu, kur nav skaidras katras dalībvalsts saistības, un līdz ar to nav skaidrs, kāda būs finansiālā ietekme katrai valstij no mērķu īstenošanas.
Klimata un enerģētikas politikas satvara 2020.-2030.gadam mērķis ir panākt, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika un enerģētika kļūst konkurētspējīgāka, drošāka un ilgtspējīgāka. Pašlaik Eiropas Savienība sekmīgi virzās uz 2020.gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, tomēr, lai nodrošinātu garantijas investoriem un nodrošinātu koordinētu pieeju dalībvalstīs, ir nepieciešams integrēts politikas satvars līdz 2030.gadam.
EK ierosinājusi jaunu ES dalībvalstu kopīgo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķi - 40% samazinājumu 2030.gadā, salīdzinot ar 1990.gada kopīgo ES dalībvalstu SEG emisiju apjomu. Šis mērķis ir kopīgs visām dalībvalstīm, un katrai atsevišķi tāds nav noteikts. Kā kopīgais mērķis ir noteikts, ka 2030.gadā atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaram kopējā izmantoto energoresursu apjomā ir jābūt ne mazāk kā 27%. Vienlaikus dalībvalstīm ir dotas tiesības pašām noteikt nacionāla līmeņa mērķus, kuru summa nodrošinātu ES līmeņa mērķa īstenošanu.
Politikas dokumentā rosināts noteikt 30% energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi ES līmenī. Jau pašlaik ES ir plaša politiskā vienprātība, ka uzlabota energoefektivitāte dod būtisku ieguldījumu, lai īstenotu klimata un enerģētikas politikas galvenos mērķus, arī attiecībā uz konkurētspējas uzlabošanu, energoapgādes drošību, ilgtspēju un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Ceturtais mērķis ir saistīts ar starpsavienojumiem. Proti, EK plāno, ka dalībvalstīs tiks īstenoti tādi pasākumi, kuri nodrošinās elektrības starpsavienojumu mērķi - 10% no uzstādītās jaudas. Tādējādi ES kopumā varēs palielināt šo mērķi līdz 15% 2030.gadā.
