Šobrīd tiek darīts viss, lai no nākamā gada februāra Latvijā sāktu darboties elektroniskā uzraudzības sistēma notiesātajiem, saka Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs.
Savukārt no 2016. gada aprīļa šīs uzraudzības finansēšana būs pilnībā jāpārņem Latvijas valsts budžetam. Tagad to 85 procentu apmērā apmaksā no Norvēģijas finanšu instrumenta. Pagaidām noziedznieku elektroniskie uzraugi pārliecinošas prognozes par sistēmas darbaspēju Latvijā neizsaka – visu izšķiršot prakse. Elektroniskā uzraudzība no Eiropas Savienības valstīm nav ieviesta tikai Latvijā, Īrijā un Grieķijā. VPD darbinieki ir pētījuši citu valstu pieredzi, tomēr par iespējamām problēmām pašlaik izsakās piesardzīgi. Latvijā nekas tāds nav pat mēģināts, tāpēc ir pat grūti prognozēt, kā tas notiks un kur varētu būt vājās vietas.
Elektroniskās uzraudzības sistēmas mērķi ir visnotaļ uzteicami: samazināt gan ieslodzīto skaitu un tādējādi viņu uzturēšanas izmaksas (kas ir ap 14–17 eiro dienā), gan ieslodzījumā pavadāmo laiku, un tādējādi notiesāto ātrāk integrētu normālā dzīvē un sabiedrībā. Notiesāto elektroniskā uzraudzība paredzēta kā alternatīva ieslodzījumam. Iepriekš tika uzsvērts, ka ar aproci brīvībā uzmanīs tos, kuri pastrādājuši vieglus noziegumus, proti, ja notiesātais ir ar zemu un vidēju risku sabiedrībai un sasniedzis noteiktus resocializācijas rezultātus. Notiesātais daļu no soda izcietīs ieslodzījuma vietā, bet daļu soda – stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt viņa atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskā uzraudzības sistēma. Neizpratni var radīt VPD mājaslapā izlasāmā informācija, ka uz elektronisko uzraudzību un pirmstermiņa atbrīvošanu var cerēt arī par smagiem noziegumiem notiesātais vai tad, ja piespriests mūža ieslodzījums. Mūža ieslodzījumu taču nedod par nozagtu zaptsburciņu! M. Papsujevičs atbild, ka saskaņā ar likumu pirmstermiņa atbrīvošanu nepiemēro atkarībā no nozieguma veida, piemēram, par slepkavību jāizcieš viss piespriestais sods, par zeķu zādzību var atbrīvot agrāk. Ja likums pirmstermiņa atbrīvošanu ir paredzējis arī par smagiem noziegumiem, arī mūžiniekiem, tad vismaz teorētiski pēc minimāli izciestās soda daļas varētu izskatīt arī iespēju viņiem atļaut dzīvot brīvībā ar elektronisko aproci ap kāju. Taču M. Papsujevičs uzreiz uzsver, ka tos, kuri būs piekrituši elektroniskajai uzraudzībai, izvērtēs ļoti skrupulozi. Ja notiesātais pēc kāda laika atteiksies no aproces vai būs pārkāpis elektroniskās uzraudzības nosacījumus, viņam uzreiz būs jāatgriežas cietumā. Kritēriju siets būs ļoti smalks – noteikti izvērtēs gan notiesātā gatavību risināt savas problēmas, vai viņam ir dzīvesvieta, vai ģimene piekrīt pirmstermiņa atbrīvošanai utt. M. Papsujevičs arī norāda, ka līdzšinējā prakse apliecina – visbiežāk pirms termiņa atbrīvo cilvēkus ar minimālu kriminālu pagātni, kuri ieslodzījumā nonākuši pirmo reizi un pavadījuši tur neilgu laiku, kuriem ir dzīvesvieta, kur atgriezties. Tā kā turpmāk nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā pienākumus notiesātajam noteiks nevis tiesa, bet gan VPD, jautājums ir par dienesta kapacitāti. «Neņemos apgalvot viennozīmīgi jā vai nē. Klientu skaits ir mainīgs, cilvēki no Latvijas aizbrauc. Grozījumi Krimināllikumā maina arī mūsu resursu patēriņu. Piemēram, piespiedu darba nodrošināšana ir mazāk resursu ietilpīga nekā uzraudzība. Visu laiku monitorēsim, vai kapacitātes pietiks,» noteic M. Papsujevičs.
Latvijā ir proporcionāli liels notiesāto skaits, kas izcieš visu piespriesto brīvības atņemšanas sodu un netiek nosacīti pirms termiņa atbrīvoti.
Uz šā gada 7. aprīli ieslodzījuma vietās atradās 3659 notiesātas personas.
***
KĀ DARBOSIES ELEKTRONISKĀ UZRAUDZĪBA?
Pie potītes piestiprināta sprādze ar raidītāju raida signālu uztvērējam, kas pieslēgts likumpārkāpēja dzīvesvietā.
Uzraugāmā dzīvesvietā izvietota saziņas iekārta, kas nodrošina nepārtrauktu saikni ar elektroniskās uzraudzības monitoringa centru.
Monitoringa centrā tiek uzraudzīti visi raidītāju signāli.
