Vērtējot Liepājas metalurga investoru KVV group piemeklējušās finanšu konsultāciju kompānijas Prudentia honorāru, kas var sasniegt vairāk nekā divus miljonus eiro, aizejošās 11. Saeimas deputāti uzskata, ka honorārs būtu maksājams vien tad, ja investors ievēro vairākus nosacījumus, nevis tieši sasaistot to ar nosolīto summu.
Jau vēstīts, ka maksātnespējīgā Liepājas metalurga investora meklēšanā uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers piesaistīja sabiedrībā ar Vienotību saistīto konsultāciju uzņēmumu Prudentia. Administrators skaidro, ka Prudentia tika izvēlēta kompānijas līdzšinējās pieredzes, izstrādātā pārdošanas plāna dēļ, kā arī tāpēc, ka Prudentia bija Liepājas metalurga kreditoru kluba konsultante.
«Prudentia priekšrocība bija arī tas, ka jau tiesiskās aizsardzības procesa laikā Prudentia kontaktējās ar vairākiem potenciālajiem pircējiem, līdz ar to laika grafikā kompānija bija kādu soli priekšā citiem konsultantiem,» skaidro H. Velmers.
Saskaņā ar noslēgto līgumu noteikts, ka Prudentia atlīdzībā par investora piemeklēšanu saņems ne vairāk kā divus procentus no nosolītās summas. Turklāt jo augstāku cenu investors nosolīs, jo lielāka iespēja kompānijai saņemt pilnus divus procentus.
Oktobra sākumā Prudentia darbības rezultātā par atbilstošāko Liepājas metalurga investoru atzina KVV, kas par uzņēmumu piedāvāja 107 miljonus eiro. Pilnu summu KVV gan uzreiz nemaksās. Ar atlikto maksājumu tas tiks izdarīts nākamo desmit gadu laikā.
Sazināties ar H. Velmeru, lai noskaidrotu, vai investora piedāvātā summa ir pietiekami liela, lai Prudentia saņemtu pilnus divus procentus, Neatkarīgajai ceturtdien neizdevās. Kuluāros gan runā, ka nosolītie miljoni Prudentia honorārā patiešām solot divus miljonus eiro.
Neatkarīgās aptaujātie deputāti tomēr uzskata, ka šāda summa tikai par investora atrašanu ir pārāk liela.
Zaļo un zemnieku savienības pārstāve Dana Reizniece-Ozola, kura nākamajā valdībā ieņems ekonomikas ministra amatu, neslēpj, ka, subjektīvi vērtējot, šāds honorārs ir pārmērīgi liels. «Tā summa tiešām ir liela, taču vajadzētu vispirms rūpīgi iepazīties ar visiem dokumentiem un tikai tad vērtēt,» uzmanīga ir topošā ministre.
Vēlēšanās nestartējusī neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa, kas visu 11. Saeimas sasaukuma laiku cīnījās pret dažādiem, pēc viņas domām, nepamatotiem Saeimas izdevumiem, norāda, ka, apsverot Prudentia honorāru, vajadzējis to piesaistīt arī termiņam, kurā investors samaksā pilnu summu. Labi gan esot tas, ka līgumā nav paredzēts fiksēts honorārs.
Savukārt opozīcijā esošais Saskaņas centra deputāts Ivars Zariņš, kas ievēlēts arī 12. Saeimā, ir kareivīgāk noskaņots. Viņš uzskata, ka tik milzīgs honorārs nav attaisnojams un visai Metalurga pārdošanas lietai jābūt izvērtētai Saeimas izmeklēšanas komisijā. Deputāts ir pārliecināts, ka Prudentia honorāru vajadzētu saņemt tikai tad, kad uzņēmums pilnvērtīgi atsāktu darbu, ievērojot Latvijas saimnieciskās intereses.
Arī citi deputāti uzskata, ka Prudentia apsolītais honorārs ir apšaubāms vai pat noziedzīgs, ja Liepājas metalurgs darbu atsāks tikai daļēji vai nenodarbinās vietējo darbaspēku. Saeimas izmeklēšanas komisijas organizēšanu gan neviens cits neatbalstīja.
