Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā brīvdienās kārtējo reizi ievests aptuveni 40 gadus vecs vīrietis, kurš mediķu aprūpē šogad nonācis jau 85 reizes.
Slimnīca aprēķinājusi, ka konkrētais pacients slimnīcai kopumā parādā ir palicis turpat 1500 eiro. Klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs stāsta, ka šis ir viens no daudzajiem pacientiem, kuri regulāri slimnīcā nonāk bez medicīniskām indikācijām: „Tie ir vidēji 10 – 15 cilvēki katru diennakti un ap 500 cilvēkiem mēnesī, kuriem patiesībā būtu nepieciešami atskurbtuves pakalpojumi. Šis cilvēku kontingents tērē gan slimnīcas finanšu, gan cilvēkresursus, jo medicīnas personāls ir spiests tiem veltīt savu laiku, kamēr rindā gaida patiešām slimi cilvēki.”
Ņemot vērā samilzušās problēmas veselības aprūpē, kad ārstniecības iestādes, tostarp Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kas ir Latvijas lielākā daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīca, ir spiestas strādāt nepietiekama finansējuma apstākļos, ir nepieciešams risinājums jautājumam par atskurbtuvju darbības tiesisko regulējumu, jo pašlaik šis pakalpojums faktiski tiek īstenots uz ārstniecības iestāžu rēķina.
Brīvdienās slimnīcā nogādāts arī kāds 23 gadus vecs vīrietis, kuram asinīs konstatētas 6,56 promiles alkohola, akūtā stāvoklī ar augstu apdraudējumu dzīvībai viņš tika stacionēts Toksikoloģijas un sepses klīnikā. „Šī pacienta dzīvību izdevās glābt,” norāda toksikologs Roberts Stašinskis, „parasti 6 promiļu barjera cilvēkam ir letāla, šajā gadījumā, acīmredzot, varam runāt par labvēlīgu apstākļu sakritību, kad adekvātu medicīnisko palīdzību varējām sniegt savlaicīgi. Tomēr arī šis nav rekords - pēc pārmērīgas alkohola lietošanas klīnikā ir ārstēti un dzīvi palikuši pacienti ar 7 un pat 8,9 promilēm, bet tie ir ārkārtīgi reti gadījumi.”
Joprojām mediķu palīdzība nepieciešama personām pēc toksisko augu maisījumu jeb tā dēvēto spaisu lietošanas: „Sestdien un svētdien tādi kopumā bija 6 pacienti, un tas, ko mēs redzam šeit klīnikā, ka piedāvājumā ir parādījušās jaunas vielas, par ko liecina atšķirīgās izpausmes,” norāda A. Višņakovs. Nemainīgs joprojām paliek smago narkotisko vielu lietotāju skaits, kuri slimnīcā tiek ievesti ar dzīvībai bīstamiem sarežģījumiem – sirds ritma traucējumiem un apgrūtinātu elpošanu.
