Mediķu arodbiedrība nekautrēsies izmantot apstākli, ka Latvija nākamgad būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, lai pievērstu uzmanību zemajam veselības aprūpes finansējumam. Arī tam, ka mediķu algas Latvijā ir vairākas reizes zemākas par vidējo Eiropas Savienībā.
Starp tiem miljoniem eiro, kurus nākamgad plānots piešķirt veselības nozarei papildus, neviens eiro cents nav paredzēts mediķu algu palielināšanai. «Jā, ir paredzēts papildu finansējums minimālās algas palielināšanai, taču tā tiek palielināta visā valstī, tas nav stāsts par mediķu atalgojuma celšanu, kas solīta gadiem,» Neatkarīgajai saka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Ilgi mediķu arodbiedrība nevarēja uzzināt, vai un cik naudas veselības aprūpei nākamgad tiks atvēlēts no valsts budžeta un cik būs izdevies izcīnīt papildus. Vakar šāda informācija no ministrijas saņemta, un tas nopietni apbēdinājis arodbiedrības biedrus. «Mēs rēķinājām, ka veselības aprūpes izdevumi pat ar papildu naudas piešķīrumu nākamgad būs tikai 2,9 procenti no iekšzemes kopprodukta, ministrija mums iedod ciparus, kur kopā ar ES naudu šis finansējums būs 3,05 procenti. Lai tā būtu. Taču kāpēc tiek maldināta sabiedrība un apgalvots, ka nākamgad būs vairāk nekā šogad, ja šogad ar visām Eiropas naudām šis rādītājs ir 3,2 procenti,» budžeta nianses skaidro V. Keris. Pēc arodbiedrības aprēķiniem, 2015. gadā būs mazākais veselības nozares finansējums kopš 2003. gada.
Mediķu cerības uz situācijas uzlabošanos pavisam sagrāvis fakts, ka nākamā gada budžetā neviens eiro cents nav paredzēts mediķu algu palielināšanai. «Ja mēs valstī palielinām tikai minimālo algu, tas noved pie atalgojuma sistēmas nonivelēšanas, jo medicīnas māsas palīgi un atbalsta personāls, palielinoties minimālās algas likmei, saņems tikpat cik sertificēta medicīnas māsa vai ārsta palīgs,» saka V. Keris, saucot to par «pilnīgu nonsensu». Veselības ministrija (VM) vienmēr argumentējusi (arī šā gada sākumā, kad daudzi mediķi norādīja, ka algas nav celtas atbilstoši plānotajiem 10 procentiem), ka tā ir slimnīcu atbildība nodrošināt algu pieaugumu vai sistēmu atbilstoši amatiem. Tomēr V. Keris teic: protams, tā ir slimnīcu atbildība, taču slimnīcām nav tam naudas, nav rezervju. Tarifi, par kādiem slimnīcas sniedz pakalpojumus, ir zem pašizmaksas. «Var glābties ar maksas pakalpojumiem, taču tas nav ilgtspējīgi, jo slimnīcām ir jārisina ne tikai algu, bet arī ar aprīkojuma amortizāciju saistītie jautājumi,» atbild V. Keris. No pašas VM sniegtās informācijas izriet, ka slimnīcām ir zaudējumi, kas veidojas saistībā ar valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sniegšanu pacientiem. Vakar valdība atļāva šo zaudējumu segšanai novirzīt slimnīcu peļņu, neizmaksājot to dividendēs, jo kopš 2009. gada «ievērojami samazināts valsts budžeta finansējums veselības pakalpojumu nodrošināšanai – tas nenosedz izmaksas pilnībā».
Vēl pirms vēlēšanām VM izstrādāja finanšu pieprasījumu, un saskaņā ar to tikai pamatfunkciju veikšanai vien papildus nozarei nepieciešami 95 miljoni eiro. Papildu finansējums aprēķināts, pamatojoties uz sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014–2020. gadam. Viena no prioritātēm nākamgad ir (pareizāk sakot, bija) ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšana, kam papildus nepieciešami vairāk nekā 30,7 miljoni eiro. Ja šāds finansējums būtu pieejams, tad darba samaksa ārstam 2015. gadā būtu 956 eiro (pašlaik – 846 eiro), ārstniecības un aprūpes speciālistu asistentiem – 574 eiro (506 eiro), bet aprūpes personālam – 390 eiro (338 eiro). VM dati par vidējo bruto darba samaksu stundā ārstiem Eiropas valstīs rāda, ka Latvijā par vienu stundu darba ārsts saņem trīs četras reizes mazāk (6,66 eiro) nekā vidēji Eiropā, un tikai Bulgārijā darba samaksa ir par diviem eiro mazāka nekā Latvijā. Visur citur augstāka – visaugstākā Luksemburgā (62 eiro).
Mediķu arodbiedrība šodien viesojas Veselības ministrijā. «Mēs darīsim zināmu savu neapmierinātību ar budžeta projektu, lai gan tas tiek pasniegts kā dāvana, un, ja mūs neapmierinās atbildes, plānosim protesta akcijas, uzsvaru liekot uz Latviju kā prezidējošo valsti ar viszemāko veselības budžetu visā ES,» uzsver arodbiedrības vadītājs.
***
VIEDOKLIS
«Ir vēl sliktāk, nekā izskatījās sākumā,» saka mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris
