Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā

Zemessargi savā īpašumā iegūs 800 prettanku granātmetējus

© wikipedia.org

Tuvākā mēneša laikā Zemessardze tiks pie nedaudz cienījamāka bruņojuma. Par 4 miljoniem eiro Latvija no Norvēģijas pērk lietotu, taču gana labā stāvoklī esošu tehniku.

50 kravas automašīnas Scania, 50 viegli bruņotas apvidus automašīnas un 800 prettanku granātmetējus Carl Gustav. Visa tehnika līdz šim glabājusies rezervē. Tas nozīmē, ka lietota minimāli un uzglabāta maksimāli saudzīgi – tā, lai tās stāvoklis nepasliktinātos. Tagad norvēģi savas rezerves modernizē un piedāvājuši veco tehniku pārdošanai. Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins stāsta, ka automašīnām, lai arī tās ražotas deviņdesmitajos gados, nobraukums nepārsniedz 5000 kilometru. Tagad pensijā varēs sūtīt aizvēsturiskos Volvo spēkratus. Arī prettanku ieroči ir faktiski nelietoti – gulējuši eļļā, kas ir katram metāla gabalam piemērotākā vide. Tas tiesa, ka ražoti pagājušajā gadsimtā, taču šī tipa ieroču konstrukcija gadu gaitā nav mainījusies. To var modernāk nokrāsot, pielikt smalkāku optisko tēmēkli vai vēl kādu knibuli, bet darbības princips paliek vecais. «Pēc būtības tā ir caurule, un viss sāls ir tai raķetē. Raķetes mums bija, bet trūka palaišanas sistēmu,» skaidro K. Galkins.

Nauda iepirkumam atrasta esošajā aizsardzības budžetā, jo līdzīgi piedāvājumi militārajā second hand tirgū parādās visai reti un šādu iespēju Latvija nevarēja laist garām. Kāpēc citu valstu armijas pērk jaunu bruņojumu, bet mūsējā – vecu? «Tas ir tas, ko varam atļauties. Bet tas jebkurā gadījumā ir labāk nekā bija līdz šim.» Turpmāko gadu plānos Latvijai ir bruņumašīnu iepirkums no Lielbritānijas, un arī tās būs lietotas. Iznāk lētāk.

Neatkarīgā jau skaidroja, ka aizsardzības budžets krīzē tika nogriezts uz pusi un, pat neraugoties uz karu Ukrainā, atpakaļ neko nav dabūjis. Iepriekšējā Saeima gan pieņēma īpašu likumu, solot aizsardzības finansējumu kādreiz palielināt līdz 2% no IKP. Taču pēdējā desmitgadē šis ir jau trešais dokuments, kurā tas solīts. Nākamā gada budžets rādīs, vai šoreiz politiķu teiktais uztverams nopietnāk, bet pagaidām Latvijai atliek bruņoties tikai ar lietotu tehniku.