Paziņojot, ka ar Krievijas vēstnieku nekādā gadījumā netiksies, jo viņai nav ko pārrunāt ar agresorvalsts pārstāvi, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ārlietu speciālistos raisījusi neizpratni un pat sašutumu. Savukārt viņas pārstāvētās Nacionālās apvienības līderi uzskata, ka nekā nosodāma šādā rīcībā nav.
«Es Krieviju uzskatu par agresora valsti, tāpēc neredzu iespēju tikties ar Krievijas vēstnieku ne šobrīd, kamēr Ukraina cīnās ar šo valsti, ne tikmēr, kamēr manis minētais Austrumu kaimiņš cenšas ietekmēt citas valsts intereses, izmantojot informatīvo karu, ko tagad jo īpašāk piedzīvo Latvija un mūsu valsts iedzīvotāji,» laikā, kad Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs uzsāka tikšanos sēriju ar Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, teica I. Mūrniece.
Aksioma
Pats vēstnieks neslēpj, ka pašlaik Krievijas un Latvijas attiecības nav tās labākās, tāpēc ir pie kā strādāt, lai nākamgad izdarītu maksimāli daudz attiecību uzlabošanai. Viņš arī uzsvēra, ka dialoga esamība vienmēr ir labāka nekā tā deficīts, lai arī kādas attiecības valdītu starp divām pusēm. Uz šo ārpolitikas aksiomu, kuru I. Mūrniece ignorējusi, norādīja arī Neatkarīgās aptaujātie un politikas ārlietu speciālisti.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kas bijusi gan ārlietu ministre, gan Latvijas vēstniece ANO, UNESCO un Francijā, atzīst, ka I. Mūrnieces paziņojumu emocionāli var saprast, taču, ņemot vērā viņas augsto amatu, šāda rīcība nav piedodama un Latvijai ir neizdevīga.
«Cilvēcīgi es varu saprast viņas nostāju, bet viņa nav privātpersona, viņa ir Saeimas priekšsēdētāja, un starptautiskajā praksē vissvarīgākais ir uzturēt dialogu. Viņas vietā noteikti tiktos ar Krievijas vēstnieku un ļoti skaidri pateiktu, kāda ir Latvijas nostāja attiecībā uz to konfliktu, ko Krievija izraisījusi Ukrainā. Daudz svarīgāk ir uzturēt komunikāciju nekā noslēgt visus sarunu kanālus, un šāda nostāja ir visām Eiropas valstīm,» saka S. Kalniete.
Pieredzes trūkums
Politiķe arī neuzskata, ka šāds I. Mūrnieces paziņojums būtu skaidrojams ar pārmērīgu patriotismu un nacionālismu. Pēc viņas domām, tas skaidrojams ar pieredzes trūkumu starptautiskajās attiecībās. «Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, un mums ir jādomā, lai ietekmētu tās uzvedību un rūpētos, lai Latvija ir pēc iespējas drošākā situācijā,» piebilst pieredzējusī diplomāte.
Arī Valdis Birkavs, kas bija ārlietu ministrs laikā, kad Latviju pameta Krievijas armija, uzskata, ka I. Mūrniece ar šo paziņojumu nodemonstrējusi neprofesionālismu un pārmērīgu emocionalitāti.
«Manuprāt, tā vienkārši ir neprofesionalitāte! Var jau paust emocijas, bet diplomāti tā nerunā un Saeimas priekšsēdētājai ir jābūt diplomātiskai valodai. Nebija taču problēmas atlikt tikšanos vai citu iemeslu dēļ noraidīt to. Visa Eiropa meklē iespējas runāt, bet Latvija tagad vienīgā pagriezīs muguru un nespēs izteikt savu viedokli... Kad tas būs vajadzīgs pat tad, kad tas būs par attiecību uzlabošanu. Latvija ne reizi vien izcēlusies ar nepārdomātiem izteicieniem, bet vienalga, pie kādiem apstākļiem, ar kaimiņvalstīm tā nerunā,» saka V. Birkavs.
Latvijai neizdevīgi
«Tā ir ļoti traģiska kļūda, tā ir politoloģijas pamattēžu nezināšana. Tas ne tikai traucē, tas pat iedragā Latvijas prestižu Eiropā, jo Eiropas Savienības prezidentūras sākumā otra augstākā valsts amatpersona paziņo, ka sarunas ar kaimiņiem nav svarīgas. Tas kaitē Latvijas ģeopolitiskajiem, stratēģiskajiem mērķiem un interesēm. Tā ir kļūda, kas radusies personīgo ambīciju un nepiepildīto vēlmju dēļ, vai arī politiskā neizglītotība, kas nav pieļaujama tik augstai amatpersonai,» sašutis ir vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, neslēpjot neizpratni par priekšsēdētājas pausto, cer, ka I. Mūrniece tomēr pārdomās un, ja būs iespējams, ar A. Vešņakovu tiksies.
«Saprotu, ka tas daļēji ir emocionāls paziņojums, un tas ir viņas veids, kā izteikt neapmierinātību ar Krievijas politiku, bet kā ārlietās pieredzējis cilvēks domāju, ka vienmēr ar pretiniekiem jāsaglabā kaut kāds iespējamais dialogs ar cerībām, ka kaut kad varēs kaut ko atrisināt,» saka politiķis.
Tikmēr Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš neslēpj, ka partijas Saeimas frakcijā ir I. Mūrniecei līdzīgs viedoklis un partija priekšsēdētāju saprot. «Neslēpšu, ka mūsu deputātiem ir stipri līdzīga nostāja kā Saeimas priekšsēdētājai – Krievijas pašreizējo rīcību Ukrainā citādi kā par agresiju nevaru nosaukt,» saka G. Bērziņš.
