Lielākā daļa pašvaldību ir apmierinātas ar to, kā noris sadarbība ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanā.
Vērtējot klientu attieksmi pret VRAA, sadarbojoties ERAF aktivitāšu jautājumos, 96% pašvaldību pārstāvju, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir strādājuši ar ERAF, ir apmierināti ar sadarbību. Pilnībā apmierināti ar sadarbību ir 41% respondentu, bet 55% atzinuši, ka ir drīzāk apmierināti. Neapmierināto klientu īpatsvars ir 2%.
Augstāk sadarbību vērtē Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu pašvaldības, zemāk sadarbību vērtē pašvaldību pārstāvji no Rīgas un Vidzemes plānošanas reģiona.
Lielākā daļa VRAA klientu uzskata, ka iestādes sniegtā informācija ir pietiekama un pilnīga, tomēr neliela daļa norādījuši, ka informācijas ir par daudz, tā ir lieka vai neskaidra. Parasti informācija tiek gūta no VRAA mājaslapas vai iestādes rīkotajiem semināriem un konferencēm. Tāpat pašvaldību pārstāvji atzīmējuši, ka projektu realizācijas posmā VRAA darbinieki sniedz visu nepieciešamo atbalstu un palīdzību, ja pašvaldībai tāda ir vajadzīga. Vienlaikus gan izteikts priekšlikums piesaistīt zinošākus ekspertus būvniecības jomā.
Lielākā daļa pašvaldību pārstāvju jeb 92% pauduši apmierinātību par sadarbību ar VRAA arī ESF finansēto projektu ieviešanā. Pilnībā apmierināti ir 46% aptaujāto, un tikpat liels īpatsvars ir drīzāk apmierināto. Ar sadarbību nav apmierināti 6% aptaujāto. Vislielākā apmierinātība ir Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem, zemāku vērtējumu sniegušas Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionu pašvaldības.
Līdzīgi kā ERAF projektu īstenošanas gadījumos arī ESF aktivitāšu ieviešanā VRAA sniegtā informācija tiek vērtēta kā pietiekama un pilnīga - šādu atbildi snieguši 80% aptaujāto. Viens no pašvaldību pārstāvjiem kritizējis VRAA kavēšanos ar termiņu ievērošanu un Ministru kabineta noteikumos rakstītā pildīšanu.
Pētījums par laika posmu no 2012. līdz 2014.gadam tapis no šā gada oktobra līdz decembrim. Mērķgrupu pētījums aptvēra plašu VRAA klientu loku, ietverot gan novadu pašvaldības, gan republikas pilsētas. Pētījumā tika veiktas 208 kvantitatīvās aptaujas un 25 kvalitatīvās aptaujas.
