Valdības sēdē šodien tiek skatīts informatīvais ziņojums Par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē «Expo Milano 2015», un gaidāms, ka ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izpildījumā tas būs tikpat negatīvs kā iepriekš. Un tikpat asu pretreakciju viņa pati izpelnīsies no pašmāju un internacionālo šepmaņu puses.
Neatkarīgā vakar jau vēstīja, ka valsts naudu ar komandītsabiedrības Expo 2015 starpniecību apgūst bariņš sabiedrisko attiecību speciālistu, reklāmistu un citu politikas elitei pietuvinātu personāžu. Protams, viņi ieinteresēti pēc iespējas lielākos tēriņos, lai vairāk nopelnītu.
Taču Latvijai būtu nepieļaujami tērēt milzīgu naudu, jau iepriekš zinot, ka tā nesniegs līdzvērtīgu atdevi. Nule publiski kļuvuši zināmi vēl jauni blakusapstākļi, kas traucē valdībai izdarīt loģisku lēmumu un, sekojot savu skandināvu kolēģu piemēram, atteikties no piedalīšanās superdārgajā pasākumā. Nediplomātisku spiedienu uz Latviju izdara Itālija, iespējams, tieši tāpēc, ka jau vairākas citas valstis atteikušās no piedalīšanās. Tas grauj ne tikai Milānas Expo prestižu, bet arī budžeta plānus. Jāatgādina, ka Islande, Dānija, Norvēģija pat neiesniedza pieteikumus. Zviedrija iesniedza, bet pārdomāja – 11 miljoni eiro tomēr. Latvijai šprotu ēšana un cita izrādīšanās stilizēta finiera ozola mājā izmaksātu vairāk par 7 miljoniem, un arī tā būtu nesamērīga naudas šķērdēšana, jo īpaši nezinot, vai ēku maz iespējams uzbūvēt līdz pavasarim. Tomēr izstādes organizēšanā iesaistītie izmisīgi grib saņemt pasūtījumu, pat tad, ja no finiera ozola jāatsakās. Vispirms šveiciešiem bija ideja projektu līdz ar izmaksām fiziski samazināt. Tad pavīdēja ārkārtīgi oriģināla doma Latviju ievietot virtuālajā vidē. Bet nule ar skandalozu ideju klajā nākuši nīderlandieši – kompānija Gestalt Communications. Viņi kaut kur izlasījuši, ka Latvija ir zaļumiem bagāta valsts, un piedāvājuši piebakstīt mūsu paviljonam rezervēto zemi ar krūmiem, kokiem un ekrāniem. Cena: 1,08 miljoni eiro. Plašāk šīs peripetijas aprakstīja laikraksts Diena. Ekonomikas ministre šodien plānojusi prezentēt valdībai visus šos bezjēdzīgos variantus, tomēr pastāv risks, ka tieši izstādes rīkotājvalsts agresīvās reakcijas dēļ Ministru kabinets nobalsos par piedalīšanos. Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Polici esot atbraucis skaidroties uz Ekonomikas ministriju, bakstījis līdzpaņemtā ministres fotogrāfijas izdrukā un brīdinājis par sekām «šīs sievietes» karjerai. Acīmredzot arī pats vēstnieks iepazinies ar savas temperamentīgās vizītes aprakstu Dienā un sapratis, ka pāršāvis pār strīpu. Tāpēc vakar viņš zvanījis Ārlietu ministrijas vēstniekam-preses sekretāram Kārlim Eihenbaumam. Skaidrojis, ka tikšanās reizē Ekonomikas ministrijā esot kļūdaini interpretēts, un lūdzis, lai tas tiek darīts zināms personīgi ārlietu ministram. Starp abām valstīm neesot nekādu diplomātisku nesaskaņu, nekādu problēmu. «Protams, Itālija gribētu, lai mēs piedalāmies, taču tā ir tikai un vienīgi Latvijas iekšējā lieta,» Neatkarīgajai skaidro Kārlis Eihenbaums.
Šobrīd diplomātisku spiedienu uz valdību izdara pašu diplomāti. Latvijas vēstnieks Itālijā un Latvijas Institūts valdībai sūtījuši vēstules ar skaidrojumu, cik svarīgi tomēr Latvijai ir piedalīties šai izstādē – ar mums rēķinoties kā valsti, kas tur dotos solījumus. Vīrs un vārds. Un tādā garā.
Vairāk par to – kā izskatāmies, nekā to – kā tērējam, šķiet norūpējusies arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa jau iepriekšējās reizēs, kad valdība nespēja pieņemt galīgo lēmumu, uztraucās par «starptautisko rezonansi», jo īpaši tāpēc, ka «Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē».
Bet arī Ekonomikas ministrijas nostāja nav mainījusies. Ministres preses sekretārs Arno Pjatkins skaidro: «Mēs esam pret dārgu un pašmērķīgu darbību.» Krūmu saspraudīšana paviljona vietā patiešām būtu stipri lētāka, bet arī šāds risinājums ministriju neapmierina, jo «netiktu sasniegti mērķi». Kuru tad interesēs krūmi?
Vēl 2011. gadā valdības skatītajā informatīvajā ziņojumā tika rēķināts, ka sagatavošanās kārtējai izstādei aizņem pilnus trīs gadus. Tagad Ministru kabinets iedomājies, ka visu var pagūt trīs mēnešos. Iepriekšējā lemšanas reizē pret Latvijas piedalīšanos Expo Milano bija arī labklājības ministrs Uldis Augulis un veselības ministrs Guntis Belēvičs, bet ar to saprātīga lēmuma izdarīšanai var izrādīties par maz.
