Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā

Latvija – Eiropas vārtrūme vjetnamiešiem

© f64

Ukrainas nelegālo migrācijas kanālu bloķēšana, labāks robežas stāvoklis Lietuvā un, iespējams, no Vidusjūras noziedzniekiem nošpikota cilvēkpārvietošanas biznesa shēma Vjetnamā ir iemesli, kāpēc tik strauji kāpis uz Latvijas robežas notverto nelegālo imigrantu – vjetnamiešu – skaits.

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars atturas spekulēt uz nenotverto robežpārkāpēju procentiem, taču nav šaubu, ka tādu ir gana daudz, un Latvijas valdībai nāktos domāt par robežas stiprināšanu. Nelegāļi ir kā ūdens – tie apiet šķēršļus, un šobrīd ērtākās sētas durvis Eiropas Savienībā vjetnamiešiem ir caur Latviju. Viņu mērķis nav patvēruma pieprasīšana un palikšana pie mums. Apsolītā paradīze un skaitliski ievērojama vjetnamiešu kopiena atrodas Polijā.

Līdz ar sala iestāšanos vjetnamiešu tērcīte uz Latvijas robežas apsīkusi. Pērn pārķerti 98 vjetnamieši, janvārī vēl neviens. Arī 2013. gadā viņu bijis maz. Robežsardzes priekšnieks skaidro, tas tāpēc, ka sadarbībā ar citām ES valstīm īstenotas vairākas specoperācijas. Tajās izsekoti vjetnamiešu sagaidītāji un pavadītāji. Organizatori paņemti ciet, un uz ilgāku laiku iestājies miers, taču pērn vjetnamiešu pārvietošanas bizness atjaunojies un kļuvis vēl jaudīgāks. Vienā no rudens sūtījumiem gan gadījusies ķibele. 12 vjetnamieši Latvijā iekļuva pa Daugavu, pieķērušies pie Krievijas pilsoņa airētas laivas. Taču, sabijies no sekotājiem, viņš no kravas atbrīvojies. Bakstījis nost ap laivu aplipušos nelegāļus ar airi, bet viens nav mācējis peldēt. Krievu tagad tiesās.

Šengenas zonā atbildību par nelegālu ieceļotāju uzņemas tā valsts, kas pirmā bijusi viņa maršrutā. Procedūra, kādā notiek izraidīšana, ir dārga, jo aviokompānijas pieprasa, lai šīs personas tiktu pavadītas. Ilgākā lidojumā, piemēram, uz Šrilanku, nepieciešami pat trīs konvojētāji, un tas arī bijis dārgākais maršruts – 6248 eiro. Uz Vjetnamu izmaksā lētāk, jo Latvijas robežsargi nelegāļus pavada tikai līdz Maskavas lidostai, bet tālāk jau stafeti uz senas sadarbības pamata pārņem Krievijas kolēģi. Viņi nodrošina, ka vjetnamieši izkāpj no lidmašīnas Hanojā. Latvijai viens vjetnamietis izmaksā 1700 eiro, un arī šīs naudas lielāko daļu dod Eiropas Savienības speciālais fonds.

Savā ziņā tas ir paradokss, ka vjetnamieši tik ļoti vēlas nokļūt Eiropā, jo Vjetnama pēdējos gados ārkārtīgi strauji attīstās un atšķirībā no mums bauda ekonomisko uzplaukumu. Ceļojumu iespaidos par šo valsti un iespējamajiem nelegālās migrācijas iemesliem ar Neatkarīgo dalījās arhitekts Andis Sīlis, kurš vienā no Ha Long Bay līča salām pat ticis iepazīstināts ar vietējo mafijas bosu. Baltais cilvēks tur joprojām ir eksotika. Vjetnamas attīstība neesot vienmērīga, un kā visās jaunattīstības valstīs šķēres starp bagātajiem iedzīvotājiem un trūcīgajiem ir milzīgas. Trūcīgie skatās TV un sapņo par labāku dzīvi tur, kur viņu nav, – Eiropā. A. Sīlis pieļauj, ka mafija šo sapņu īstenošanas shēmu nošpikojusi no kolēģiem Vidusjūrā. Ja afrikāņus var gādāt uz Itāliju, tad kādēļ vjetnamiešus uz Latviju ne?

Iespējams, labākas dzīves meklētāji riskē, pat nepamēģinot legālus ceļus iekļūšanai Eiropā. Latvijas Šengenas vīzu Vjetnamas pilsoņi var saņemt Ungārijas vēstniecībā Hanojā. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas datiem pērn tur izsniegtas 30 vīzas, atteiktas vien trīs. Citās valstīs Latvijas pārstāvniecībās pērn izsniegtas 278 vīzas, bez neviena atteikuma. «Statistika liecina, ka tie Vjetnamas pilsoņi, kuri pieprasa vīzas ieceļošanai Šengenā, nav vērtējami kā ceļotāji ar izteikti augstu imigrācijas risku,» norāda ministrija. Savukārt par nelegālās ieceļošanas iemesliem komentāru nav. «Līdz šim diplomātiskajā dialogā nelegālo imigrantu jautājums nav bijis skarts, jo nav ticis identificēts kā divpusējo attiecību problēma,» rezumē vēstnieks–preses sekretārs Kārlis Eihenbaums. Tomēr drīzumā kļūs siltāk, un robežsardze prognozē, ka vjetnamiešu nelegāļu tērcīte uz Latvijas robežas atkal atjaunosies.

Tabula

Aizturēti trešo valstu piederīgie (ne ES pilsoņi) par nelikumīgu zaļās robežas šķērsošanu

2010. 15

2011. 38

2012. 79

2013. 49

2014. 139

2014 98 Vjetnama, 12 Afganistāna, 11 Irāka, 11 Gruzija, 4 Krievijas Federācija, 3 Baltkrievija

Avots: Valsts robežsardze