Iespējams, jau šogad laulību varēs reģistrēt arī pie notāriem, ne tikai dzimtsarakstu nodaļās un baznīcās. Šādu pakalpojumu varētu izvēlēties tie pāri, kuri vēlas sakārtot juridiskās un mantiskās attiecības, sargājot savu privātumu, un bez greznas ceremonijas. Atšķirība būs tāda, ka pie notāra to varēs darīt bez lieciniekiem, bet dzimtsarakstu nodaļā vajag divus laulības reģistrācijas lieciniekus. Tiesa, jau tagad dzimtsarakstu nodaļās var reģistrēt laulību bez ceremonijas, un daudzi gados vecāki cilvēki to izmanto. Neatkarīgās aptaujātajās dzimtsarakstu nodaļās uzsver, ka gados vecāki ļaudis daudzos gadījumos reģistrē laulību, lai sakārtotu mantiskās attiecības. Katrā ziņā vairāk ir to cilvēku, kuri apprecas senioru vecumā, nekā to, kuri laulību reģistrē vecumā līdz 19 gadiem.
Pagaidām ir grūti prognozēt, kāda būs interese par jauno pakalpojumu, taču pēc tam, kad notāri sāka laulību šķiršanu, iedzīvotāju aktivitāte bija ļoti liela. Acīmredzot daudzi vēlējās sakārtot sen izirušas attiecības, nesniedzot prasību tiesā. Ogres novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Lidija Vītola, kas šajā jomā nostrādājusi 49 gadus, atzīst, ka laulību reģistrē vairāk vecāka gadagājuma cilvēku nekā iepriekš. Savas attiecības oficiāli noformēt izvēlas pāri, kas nodzīvojuši kopā garu mūžu un kuriem ir kopīgs īpašums. Reti kurš gribot greznu ceremoniju, lielākoties apprecoties nelielā radu lokā. Kaut arī bieži vien viņai tiekot piekodināts, lai nekādus sirsnīgus vārdus nesaka, ja L. Vītola pat tik racionālas laulības reģistrācijas laikā līgavai un līgavainim veltot mīļus vārdus, cilvēki jūtas aizkustināti. Rēzeknes novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja p. i. Maijai Deksnei ir līdzīgs novērojums – lielākā daļa senioru vecuma cilvēku, kas daudzus gadus nodzīvojuši kopā, vēlas beidzot sakārtot attiecības juridiski. Viņa noteic – dzīvoja 25–30 gadus nereģistrētās attiecībās, bet pienāk laiks, kad saprot, ka mantojuma lietas agrāk vai vēlāk nāksies sakārtot. Šāda laulību reģistrācija lielākoties notiek tikai liecinieku klātbūtnē, bez ceremonijas.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, aptuveni 20 gadu laikā ir palielinājies līgavaiņu un līgavu vidējais vecums. Ja 1994. gadā tas bija 30 gadu vīriešiem un 28 gadi sievietēm, tad 2013. gadā – attiecīgi 35 un 33 gadi. Ļoti jauni cilvēki vairs tik aktīvi neprecas, piekrīt M. Deksne. Jo īpaši vīrieši pirmo reizi apprecas 27 līdz 30 gadu vecumā. Kolēģei piebalso Siguldas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Praņevska – tikko pilngadību sasniegušu jauniešu precēties gribētāju vidū ir maz, jo īpaši līgavaiņu. Viņu vidējais vecums ir 25–30 gadi. Iepriekš jauniņo līgavaiņu bijis vairāk. Piemēram, Jēkabpilī 1995. gadā nebija nevienas līgavas, kas vecāka par 60 gadiem, bet jau šajā gadsimtā vērojams, ka Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē, Jūrmalā, Daugavpilī dažā labā gadā nav apprecējies neviens puisis, kas būtu jaunāks par 19 gadiem. I. Praņevska piemin tendenci, ka laulātie bieži šķiras pēc septiņiem līdz desmit laulībā pavadītiem gadiem, arvien vairāk ir tādu, kuri precas otrreiz un trešoreiz.
Igaunijā jau notiek laulību reģistrācija pie notāra, Latvijā iecere vēl jāizskata Saeimā. Ja negadīsies kāds klupšanas akmens, tad jau jūlijā notāri sāktu reģistrēt laulības, ne tikai šķirt – kā pašlaik. Pērn Notāru dienās izskanēja informācija, ka 22 procentus cilvēku, kuri dzīvo nereģistrētās attiecībās, apprecēties pamudinātu ātrāka un vienkāršāka laulības noslēgšana. Tas nozīmē – bez liecinieku klātbūtnes. Notāri uzsver, ka ceremonija būtu lietišķāka un laulātie uzreiz varētu saņemt konsultācijas par savu mantisko attiecību režīmu.
