Nākamās nedēļas nogalē notiks kārtējā izstāde – gadatirgus Balttour, kas tradicionāli ievada jauno tūrisma sezonu. Vai šajā sezonā mainīsies ceļotāju iecienītākie galamērķi, kādas izmaiņas tūrisma biznesā varētu ienest Krievijas rubļa pirktspējas krišanās, cik aktīvi mēs varētu būt dzimtās zemes apceļošanā, Neatkarīgā vaicāja nozares profesionāļiem?
Latgale būs topā
Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, izvairoties izcelt kādu konkrētu galamērķi, izsaka prognozi, ka šogad vietējo ceļotāju topā varētu būt Latgale, noteikti Rēzekne, jo «ir vērts, tur daudz ir izdarīts, sakopta vide, uzcelta jauna koncertzāle, labi ceļi un infrastruktūra arī». Neraugoties uz pēdējā laikā izskanējušajām prognozēm, ka mūsu ekonomika sāk atdzist, kas vienlaikus nozīmē arī to, ka cilvēkiem varētu sarukt finansiālie resursi, Asnāte Ziemele izsaka cerību, ka vietējo tūristu skaits varētu arī īpaši nesamazināties. «Vietējais tūrists ir galvenais ikvienā valstī, arī Latvijā. Kā valstī klājas, tā arī ceļojam – ja valstij klājas labi, tad arī daudz ceļojam,» saka Asnāte Ziemele un atgādina, ka iepriekšējā krīzes laikā 70% no vietējiem ceļotājiem vispār pārtrauca ceļot.
Paredzams, ka šogad vietējais tūrisms izjutīs Krievijas rubļa pirktspējas samazināšanos, būs daudz mazāk tūristu no Krievijas. «Tas mūs ietekmēs, tas bija svarīgs tirgus, bet arī ne tāds, bez kura nevarētu iztikt. Tomēr mums pieaug ceļotāju skaits no Vācijas, kur veiktas vairākas aktivitātes, lai piesaistītu tūristus, arī no Beniluksa valstīm (Luksemburgas, Beļģijas un Nīderlandes) un Lielbritānijas. «Mēs esam ļoti zaļa, sakopta un brīva valsts, maz cilvēku. Tīrs ir viss – daba, pārtika, naktsmītnes... Cenas nav vislētākās, bet zem vidējā līmeņa Eiropā. Mēs esam konkurētspējīgi,» uzskata Asnāte Ziemele.
Tā kā vietējais ceļotājs visbiežāk ir neatkarīgs un pats izvēlas sev maršrutu, apskates objektus un naktsmājas, ļoti būtiska ir praktiska informācija. Lai cilvēkiem atvieglotu tās iegūšanu, Lauku ceļotājs regulāri izdod dažādus ceļvežus, kas nereti kalpo kā iedvesma un špikeris vietējiem ceļotājiem. Nesen klajā nācis izdevums Velokarte – Latvija, Lietuva, Igaunija, arī Kulinārā karte un brošūra Latviešu ēdieni un dzērieni. «Mēs gribējām izcelt saulītē latviešu virtuvi, un šī ir laba datu bāze par to, kur var baudīt latviskus ēdienus, un arī laba informācija par mazajiem ražotājiem, pie kuriem var braukt skatīties, kā top piens, biezpiens, kā grebj karotes. Skatīties, pagaršot, tas ir modē un dod prieku ceļotājiem.» Pavisam drīz klajā nāks izdevums par labsajūtas tūrismu – apmēram 30 vietām Latvijā, kur var «noķert labsajūtu», turklāt tajā būs iekļautas vietas, kur veselība atjaunojama latviskā veidā. Var jau sākt gaidīt izdevumu, kas pievērsīsies senioru ceļošanai – vietām, kas īpaši piemērotas senioriem. «Jau sen par senioriem nedomā, ka tie ir cilvēki ar štociņu un nevaroši, tieši otrādi – varoši un ceļotgriboši, cilvēki, kam ir vairāk laika nekā strādājošajiem.»
Skaisto skatu aģentūras direktore Maija Freiberga prognozē, ka arī šogad populāri būs vairāki tradicionālie galamērķi, teiksim, Rundāles pils, kurā pērn pilnībā tika pabeigta restaurācija, vai ceriņu laiks Dobeles dārzā, bet izkristalizējas arī jaunas tendences. «Latvietim jau vajag kaut ko skaitu (dārzu, puķes, objektu), arī gastronomisku baudu jeb degustāciju (šobrīd vīna degustācija tiek piedāvāta gandrīz katrā novadā) un lai būtu iespēja kaut ko nopirkt. Vienas dienas ceļojums šobrīd ir populārs, lai gan nedomāju, ka vietējais tūrisms ļoti pieaugs tieši finansiālās rocības dēļ. Tomēr arvien prestižāk ir brīvdienas pavadīt ārpus mājas,» saka Maija Freiberga. Skaisto skatu aģentūras direktore uzsver, ka pēdējos gados tieši tūrisma nesezonā, ļoti populāri ir kļuvuši braucieni no Rīgas uz teātriem un koncertiem Rēzeknē, Valmierā, Cēsīs, Liepājā. «Tā ir izklaide, atpūta un dzīves baudīšana reizē. Un latvieši nav tikai praktiski, viņi ir arī baudītāji.»
Diena kopā ar bērniem
Ceļošana uz tuvākajām kaimiņvalstīm visbiežāk tiek īstenota kā atpūta kopā ar bērniem, tāpēc latviešu ģimenes bieži vien izvēlas tādus galamērķus, kuriem līdzīgi nav Latvijā – delfinārijs Lietuvā, Lotes parks un zinātnes centrs AHAA Igaunijā. Jāņem vērā arī fakts, ka delfinārijs Lietuvā bija slēgts rekonstrukcijas dēļ trīs gadus un, kaut gan tas ir atkal atvērts jau gadu, joprojām ir topā. «Tas sniedz ārkārtīgi daudz pozitīvu emociju. Delfīnu šovs ilgst tikai 30 minūtes, notiek tikai lietuviešu valodā, turklāt ir ļoti grūti iegādāties biļetes, bet tur patīk ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, jo tas raisa prieku,» uzskata Maija Freiberga. Viens no aktuālajiem virzieniem šogad varētu būt arī Peipuss un Narva Igaunijā, kur ir ne tikai interesants vietējais kolorīts (seti, vecticībnieki), bet notiek arī dažādi vērienīgi pasākumi. «Piemēram, augustā cietoksnī notiek Narvas kaujas rekonstrukcija, kur cīnās krievu un zviedru armijas. Reāli zirgi, dūmi, lielgabali, zalves, cīņa...» viņa stāsta. Pēdējā laikā mazliet sarūkot interese par Tallinu, savukārt atjaunojas interese par Sāremā salu, kas «vienubrīd tiešām jau bija par dārgu. Nu nāk jauna paaudze, kas tur nav bijusi, un šī sala tiešām ir apskates vērta».
Nemainīgā trīsvienība – Turcija, Grieķija, Spānija
«Ja runājam par masu tūrismu jaunajā sezonā, numur viens pieprasījuma ziņā joprojām būs Turcija, jo cenas un kvalitātes attiecības tur ir izcilas, turklāt – tikai trīs stundu lidojumā no Rīgas; domāju, ka katru dienu būs reisi uz Antāliju. Otrajā un trešajā vietā būs Grieķija un Spānija, trīs četras reizes nedēļā uz Herakliju un arī Barselonu. Ceturtajā vietā varētu būt Bulgārija,» prognozē Konstantīns Paļgovs, Tez Tour Latvija vadītājs. «Tam arī ir pragmatisks skaidrojums. Pirmkārt, cilvēku finansiālās iespējas ir ierobežotas, tāpēc tālāki galamērķi joprojām būs daudz mazāk pieprasīti. Otrkārt, tas ir ļoti saistīts ar airBaltic iespējām – aviokompānijai ir tādas lidmašīnas, kuru maksimālais lidojuma ilgums ir piecas stundas, un šo piecu stundu rādiusā būs arī galamērķi. Tā kā nav lielu lidmašīnu, vasaras sezonā nevaram lidot uz Kanāriju salām. Diemžēl. Tomēr katru gadu ir jauni maršruti, ja pērn tā bija Maljorka, šogad – Rodas sala Grieķijā. Iespējams, gada nogalē būs vēl viens jauns maršruts. Tomēr labā ziņa ir tā, ka airBaltic ir 60 tiešo reisu no Rīgas lidostas, tāpēc tie, kam nepatīk masveida tūrisms, var izvēlēties sev tīkamu ceļojuma galamērķi. Londona, Vīne, Parīze, Berlīne...» Šajā sezonā tiek piedāvāti daži pavisam jauni galamērķi – Tirēnu jūras krastā esošā Lamezija (Itālija) un Vidusjūras pilsēta Almērija (Spānijā).
Latvia Tours direktore Ieva Keiša izsaka pieņēmumu, ka Krievijas tirgus sarūkošās pirktspējas dēļ, iespējams, varētu samazināties cenas atpūtai Turcijā, jo tieši šajā tirgū esot bijis vislielākais krievu tūristu īpatsvars. Konstantīns Paļgovs uzskata, ka cenu samazināšanās ceļojumiem uz Turciju ir iespējama, jo «Turcijai būs svarīgi saņemt tieši tādu pašu tūristu apjomu kā iepriekšējā gadā, un kur tad viņi to dabūs? Protams, no mazajām valstīm. Varbūt mēs varam gaidīt izmaiņas, bet atbildēt uz to šobrīd būtu spekulācija. Protams, Turciju skars izmaiņas tirgū, bet par to precīzi zināsim tikai pēc tam, kad būs notikušas lielās tūrisma izstādes Eiropā, turklāt – vēl nav zināms, kas tuvākajā laikā notiks ar rubli. Nevajag arī aizmirst, ka ceļotājam no Krievijas nav pārāk daudz alternatīvu – tā kā uz Eiropas valstīm nepieciešama vīza, tad variantu nav daudz – Turcija, Ēģipte, iespējams, būs Kipra un Grieķija». Ieva Keiša prognozē, ka Krievijas tūristu samazināšanās neietekmēs ceļojumu cenas uz Grieķiju un Spāniju, jo tur Krievijas tūristu īpatsvars ir mazāks. «Pat ekonomiskā krīze Grieķijā diemžēl neietekmēja cenas tūrisma industrijā, un nav pamata domāt, ka tā tas būs šogad,» saka Ieva Keiša. Arī Konstantīns Paļgovs prognozē, ka atpūta Grieķijā un Spānijā lētāka nekļūs, jo «Grieķija nav tik liela, tajā nav tik daudz viesnīcu kā Turcijā».
Lai gan pēdējos gados lēnām, bet konsekventi aug to ceļotāju skaits, kas var atļauties reizi gadā doties tālākā atpūtas braucienā, tomēr joprojām neesam sasnieguši pirmskrīzes līmeni. Ieva Keiša: «Ekonomika neattīstās tik strauji, nav pamata cerēt, ka ceļosim vairāk. Turklāt ceļotāji kļuvuši daudz saprātīgāki, pirms krīzes, 2007. un 2008. gadā bija populāri ceļot uz parāda, bija dažādi veidi, kā aizņemties līdzekļus. Tad vidusmēra ģimene ceļoja divas reizes gadā. Šobrīd – viens tālāks ceļojums plus īsākas brīvdienas tepat netālu.»
