Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" biedrs un 12. Saeimas deputāta kandidāts Imārs Kiršbaums savā tviter profilā asi izteicies par Iekšlietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz, ka pēc 2017.gada 1.janvāra varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas.
Savā tviter profilā pieredzējušais politiķis ierakstījis: "Personas kodā vairs nerakstīs dzimšanas datus. Valdība kļuvusi pavisam galvā drātēta. Piedodiet citu vārdu nav.Vēl labāk RU sovsem jobnuļis."
Kā jau rakstījām, IeM valsts sekretāru sanāksmē iesniegtais likumprojekts paredz noteikt, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, pēc 2017.gada vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Piešķirtais kods būs nemainīgs. Līdz ar to turpmāk personas kodi nebūs sasaistīti ar dzimšanas datumu un tos varēs mainīt tikai gadījumā, ja persona tiks adoptēta. Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Jaunais personas kods tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs "32", bet pārējie cipari automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi.
Šobrīd personas kods sastāv no 11 ciparu kombinācijas, kur pēc pirmajiem sešiem cipariem ir defise, kam seko vēl pieci cipari. Pirmie seši cipari personas kodā sniedz informāciju par personas dzimšanas datumu, no kā var izdarīt virkni secinājumu, piemēram, vecums, horoskopa piederība, dzimšanas dienas esamība kādā noteiktā laikā.
Tādējādi personas koda pirmajā daļā ietvertā informācija ar norādi uz personas vecumu var veidot tiešu un netiešu diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās.
Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības pamatprincipiem aktualizējās jau 2007.gadā, kad Tiesībsarga birojā tika ierosināta pārbaudes lieta pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesnieguma, jo ārstniecības personām ar ārstniecību saistītajā dokumentācijā, kas pieejama trešajām personām, bija pienākums norādīt savu personas kodu. No cilvēktiesību viedokļa tieši personas koda pirmā daļa satur vislielāko risku ne tikai diskriminācijas elementiem, bet arī no neiejaukšanās personas privātajā dzīvē.
