Lai gan laukos interneta pieejamība un iedzīvotāju datorprasmes ir vājākas nekā pilsētās dzīvojošiem, savukārt nepieciešamība pēc skaidras naudas lielāka, bankas pamet lauku reģionus un mazpilsētas.
Banku pakalpojumu nepieejamība reģionos
Nav nevienas komercbankas filiāles (attēlā iekrāsots ar melnu):
Aizputes, Ādažu, Aknīstes, Alojas, Alsungas, Amatas, Apes, Auces, Babītes, Baldones, Baltinavas, Beverīnas, Brocēnu, Burtnieku, Carnikavas, Cesvaines, Ciblas, Dagdas, Daugavpils novadā, Dundagas, Durbes, Engures, Ērgļu, Garkalnes, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Jēkabpils, Jelgavas novada, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krāslavas, Krimuldas, Krustpils, Ķeguma, Lielvārdes, Līgatnes, Lubānas, Mālpils, Mārupes, Mazsalacas, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Nīcas, Ozolnieku, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekules, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes novadā, Riebiņu, Rojas, Ropažu, Rucavas, Rugāju, Rundāles, Salas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Skrīveru, Skrundas, Stopiņu, Strenču, Tērvetes, Vaiņodes, Valkas, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku, Ventspils novadā, Viesītes, Viļakas, Viļānu un Zilupes novadā
Nav nevienas bankas bankomāta (attēlā ar sarkanu un melnām svītrām):
Amatas, Baltinavas, Beverīnas, Burtnieku, Ciblas, Daugavpils, Garkalnes, Jēkabpils, Krustpils, Rugāju, Riebiņu, Pārgaujas, Rundāles, Sējas un Vārkavas novadā.
Avots: VARAM
-------------------------------------------------------------------------------------
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd 85 pašvaldībās nav nevienas bankas (SEB, Swedbank, DNB, Nordea, Citadele) filiāles, 15 novados nav arī neviena bankomāta. Gadījumos, kad iedzīvotājiem nepieciešams izņemt skaidru naudu, apmaksāt rēķinu (ja nav pieejama internetbanka), atjaunot pieeju internetbankai, ja tā ir nobloķēta, šo novadu un mazpilsētu iedzīvotājiem jāmēro ceļš līdz citam novadam vai pilsētai.
Neatkarīgās lasītājs Eduards no Beverīnas sūdzējās, ka viņam, lai tiktu pie skaidras naudas, ir jādodas 25 kilometri līdz tuvākajam bankomātam un tikpat atpakaļ. VARAM Reģionālās politikas departamenta vadītājs Raivis Bremšmits Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina, ka maksimālais attālums, kas iedzīvotājiem jāveic no savas dzīvesvietas līdz vietai, kur iespējams izņemt skaidru naudu, ir 60 kilometru.
VARAM kā alternatīvu banku filiālēm saskata Latvijas pasta tīkla attīstību. Savukārt skaidras naudas izņemšanas iespēja jeb alternatīva bankomātiem varētu būt VARAM ierosinātais naudas izmaksas pakalpojums, ko var pēc brīvas iniciatīvas piedāvāt tirgotāji vai pašvaldības.
Latvijas pasta sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda Neatkarīgajai uzsvēra, ka Latvijas pasts nav banku iestāde tradicionālajā izpratnē un tas nenodrošina, piemēram, depozītu, noguldījumu un kreditēšanas pakalpojumus, tomēr sniedz plašas maksājumu pakalpojumu iespējas. «Latvijas pasta plašais tīkls ar vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietām visā valsts teritorijā jau šobrīd nodrošina lauku reģionu iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pašvaldībām un to iestādēm ērtu finanšu pakalpojumu pieejamību – skaidras naudas iemaksu un izmaksu, naudas pārskaitījumus, rēķinu apmaksu. Maksājumu kontu Latvijas pastā atvērušas un efektīvi izmanto vairāku novadu pašvaldības, to skaitā Valkas novada dome,» stāstīja A. Tērauda.
Šobrīd iespēju tirdzniecības vietā izņemt skaidru naudu no kartes piedāvā SEB banka, turklāt par šo pakalpojumu komisijas maksa ir tāda pati, kā izņemot naudu no bankomāta. Šo pakalpojumu nodrošina 823 iekārtas, kas ir izvietotas veikalos. SEB bankas Ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone Neatkarīgajai atzina, ka veikalu skaits ir nedaudz mazāks, jo vienā veikalā var būt vairākas iekārtas. Diemžēl lielākie mazumtirgotāji – Rimi un Maxima, kuriem ir plašākais veikalu tīkls Latvijā, šādu iespēju nepiedāvā.
Kā vienu no risinājumiem, lai iedzīvotājiem, īpaši lauku rajonos, būtu pieejami banku finanšu pakalpojumi, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis rosināja veidot īpašu finanšu pakalpojumu nodrošinājuma fondu.
Tā budžetu veidotu banku iemaksas, kas nosegtu neieņemto peļņu, un tā būtu iespēja saglabāt līdzšinējo bankomātu tīklu reģionos un nodrošināt minimālos finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem. Bankas šo priekšlikumu vērtē skeptiski, jo uzskata, ka banku pakalpojumu pieejamība reģionos ir uzlabojama bez valsts iejaukšanās. Latvijas Komercbanku asociācija norāda, ka šāds fonds tādā gadījumā būtu jāfinansē no valsts budžeta. «Jaunu fondu veidošana un pienākums bankām tajos iemaksāt patiesībā būtu jauna nodokļa ieviešana, un rezultātā šo nodokli maksātu visi banku klienti,» neslēpa Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace.
Swedbank Ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka Neatkarīgajai skaidroja, ka visus bankas pamatpakalpojumus, ko izmantojam ikdienā – skaidras naudas iemaksa/izmaksa, konta atlikuma pārskatīšana, PIN koda maiņa, dažādi maksājumi, rēķinu apmaksa u. c. –, var veikt bez fiziskas bankas darbinieka klātbūtnes. «Tomēr ir būtiski, lai klientam ir noslēgts attālināto pakalpojumu līgums, jo tad klients var ievērojami palielināt to pakalpojumu skaitu, kas ir veicams, piemēram, telefoniski. Ir arī tāda daļa pakalpojumu, piemēram, darbības ar negatīvu konta atlikumu vai hipotekārā kredīta līguma noslēgšana, ko var nokārtot ar bankas pārstāvja palīdzību, vai nu dodoties uz filiāli, vai tiekoties ar bankas pārstāvi klientu apkalpošanas centros,» sacīja V. Savicka.
Viedoklis
Ilze Kukute, Swedbank pārstāve:
– Pēdējo gadu laikā bankas ir būtiski palielinājušas pakalpojumu pieejamību klientiem ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Bankomātu skaits pret iedzīvotāju skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, turklāt tieši ārpus lielajām pilsētām ļoti populārs ir pakalpojums, kas dod iespēju izņemt skaidru naudu savā veikalā. Tāpat mums ir ļoti veiksmīgi sadarbības piemēri ar Ērgļu, Ilūkstes, Krāslavas, Raunas, Viļānu u. c. pašvaldībām, jo tās ir nodrošinājušas iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus savās telpās. Tādēļ, mūsuprāt, ir ļoti plašas iespējas visus aktuālos ar banku pakalpojumu pieejamību saistītos jautājumus atrisināt bez valsts iejaukšanās.
