Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Apšaubāms plāns Ķemeru pārpurvošanai

Par ES un Latvijas valsts piešķirtajiem 963 823 eiro iecerēts nocirst 259 hektārus meža un aizbērt grāvjus © F64

Pēc vietējo iedzīvotāju tā arī nesaprastas plosīšanās Gaujas Nacionālajā parkā Dabas aizsardzības pārvalde vēlas pieķerties Ķemeru Nacionālajam parkam. Tur par Eiropas Savienības un Latvijas valsts piešķirto naudu lieguma zonā iecerēts nocirst 259 hektārus meža, aizbērt grāvjus. Pārveidot upes gultni. Birokrātu valodā šīs pasākumu kopas nosaukums ir Hydroplan Life + projekts «Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana», cena 963 823 eiro.

Tomēr projekta naudas apguvējiem vēl nāksies sabiedrībai sniegt plašāku skaidrojumu, kāpēc tas vajadzīgs, un nav 100% garantijas, ka viņu plāni tiks atzīti par dabai un cilvēkam draudzīgiem. Vides pārraudzības valsts birojs pieņēmis lēmumu, ka tik grandiozai iecerei ir nepieciešams pilns ietekmes uz vidi novērtējums.

Procedūra iedarbināta

Biroja direktors Arnolds Lukšēvics Neatkarīgajai skaidro, ka iecerētās darbības saistošajos normatīvajos aktos nekad nav bijušas paredzētas. Nedz Dabas aizsardzības plānā, nedz arī Individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos: «Vismaz mēs tādu dokumentu neatradām, un šis ir viens iemesls procedūras ierosināšanai. Otrs – projekta vēriens.» Ir jāpārliecinās, ka, tik radikāli iejaucoties parka ekosistēmā, netiks negatīvi ietekmēti apkārt esošie privātie īpašumi. IVN procedūrai šajā gadījumā ir divi uzdevumi – iedot maksimāli daudz informācijas lēmuma pieņēmējiem, proti, darbības ierosinātājiem un iesaistītajām pašvaldībām. Un dot iespēju ieinteresētajām iedzīvotāju grupām paust viedokli. Saskaņā ar projekta mājaslapā atrodamo informāciju tā norises laiks ir no 2011. gada 1. septembra līdz 2016. gada 31. augustam. Kāpēc tikai tagad priekšpēdējā projekta īstenošanas gadā sākta vides ietekmes vērtēšana, A. Lukšēvics nemāk teikt – darbības ierosinātāji taisnojušies, ka par šādu nepieciešamību neesot iedomājušies. Jāatgādina, ka Ķemeru parka ietekmētie iedzīvotāji jau aizpērn savāca 700 parakstu pret pārpurvošanas projektu. Dabas aizsardzības pārvalde toreiz nāca pretī un nosolījās vismaz ūdens līmeni nepaaugstināt.

Divi dzērāji apskaidroti

Tagad ieceri ar vietējiem ļaudīm nākas saskaņot no nulles. Projekta sabiedrības iesaistīšanas speciāliste Ieva Lazda par sabiedriskajām apspriešanām gan izsakās nicīgi – uz pēdējo esot atnākuši tikai divi dzērāji nokopt maizītes. Sabiedrības iesaistīšana viņai acīmredzot pagalam nepadodas, jo varētu taču izmantot sakarus Ķemeru iedzīvotāju biedrībā, kur viņa ir sekretāre.

Vai iedzīvotāju negatīvā attieksme pret projektu ir mainījusies uz pozitīvo pusi? Engures novada mērs Gundars Važa pieļauj, ka daļēji jā – jo pēc iedzīvotāju protestiem projekta mērķi tika mainīti, un, ja reiz tā ir Ķemeru parka zeme – parkam ir tiesības pašam lemt, kā ar to rīkoties. Tomēr ideja par meža nociršanu mēram nav saprotama: «Vispirms Gaujas Nacionālajā parkā gribēja nodedzināt. Tagad te grib nocirst. Ko tie zaļie dara?!»

Paši darītāji gan nav nekādi zaļie funkcionāri, bet gan inženieru birojs SIA Profecto no Ikšķiles. Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir hidroelektrostaciju aizsprostu iekārtu ekspluatēšanas darbības drošuma un elektroenerģijas izstrādes palielināšana. Ķemeru projekta koordinators Jānis Ķuze skaidro, ka pirmajā iepirkumā uzvarējis cits darbu izpildītājs, bet prasītā summa bijusi pārāk liela. Atkārtotajā iepirkumā vinnējis Profecto, un viņiem esot arī meliorācijas darbu pieredze.

Naudai termiņi svilst

Konkrētajā projektā meliorācijas sistēmu gan vajag tieši iznīcināt, nevis atjaunot. Tehniskos noteikumus šai darbībai izdos valsts uzņēmums Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, kas atbild par meliorāciju Latvijā. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba vien noplāta rokas: «Šī teritorija nav mūsu apsaimniekošanā, tur VARAM darbojas, un mēs diemžēl neko nevaram palīdzēt.»

Projektam atvēlētais miljons jāapgūst noteiktos termiņos, tomēr IVN procedūra steigu naudas tērēšanā būs piebremzējusi. Pēc Vides pārraudzības valsts biroja iesaistīšanās, Ķemeru parkā iecerētie eksperimenti ir atkarīgi no profesionālu vides ekspertu un arī iedzīvotāju vērtējuma. Ieceres sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek līdz 9. aprīlim. Tikšanās ar iedzīvotājiem paredzēta 8. aprīlī Slampes kultūras namā un nākamajā dienā Smārdes kultūras centrā.

Projektā paredzētās darbības

• 250 ha meža izciršana

• koku retināšanu 50 ha platībā

• susinātājgrāvju lokāla nosprostošana vairāk nekā 100 vietās (Zaļajā purvā)

• Skudrupītes kādreizējā tecējuma daļēja atjaunošana, ietekmējot vismaz 85 ha lielu teritoriju

• meža susinātājgrāvju un kvartālstigu trašu grāvju daļēja aizbēršana 44 km garumā

• grunts dambju ierīkošana uz meža susinātājgrāvjiem 14 km garumā

Avots: Vides pārraudzības valsts birojs