Ar 1. jūliju Latvijā plānots ieviest elektronisko uzraudzības sistēmu jau notiesātām personām, un pašlaik nav šaubu, ka termiņš atkal varētu mainīties – to vēlreiz pagarinātu.
Sistēmu, kad pirms termiņa atbrīvotajam ap kāju apliek speciālu elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā, var piemērot līdz 200 apsūdzētajiem. Pašlaik Valsts probācijas dienestā (VPD) nevar pateikt, cik cilvēku reāli tiks atbrīvoti pirms termiņa un elektroniski uzraudzīti, jo viņu pieteikumus sāks gaidīt tikai no 1. jūlija.
VPD pārstāvis Imants Mozers saka – notiesātie tikai no 1. jūlija varēs sākt iesniegt pieteikumus, un pēc tam speciāla komisija vērtēs, vai viņi kvalificējas šādam soda mēram. Filtrs būšot ļoti skrupulozs. Elektroniskā uzraudzība var tikt piemērota par viegliem nodarījumiem notiesātajam, kurš pats izrāda gatavību šādā veidā sadarboties ar VPD, ja mājoklis atbilst visiem priekšnoteikumiem, lai izvietotu attiecīgas ierīces, kā arī jāsaņem ģimenes locekļu piekrišana. Elektroniskās uzraudzības pamatprincips paredz, ka no ieslodzījuma atbrīvotajai personai uzliek elektronisku aproci, kas kalpo kā raidītājs, šo signālu saņem mājoklī novietotais uztvērējs un to tālāk pārraida monitoringa centram. Notiesātais daļu no soda izcietīs ieslodzījuma vietā, bet daļu soda – stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskā uzraudzības sistēma. Ja, izciešot sodu ar elektroniskās uzraudzības ierīci, tiek izdarīts jauns noziegums, cilvēkam ir jāatgriežas ieslodzījuma vietā. Elektronisko uzraudzību nosaka uz laiku no viena līdz 12 mēnešiem.
Šo, alternatīvo, soda mēru Latvijā bija plānots ieviest jau ar šā gada 1. februāri, bet VPD, organizējot elektroniskās uzraudzības ieviešanai nepieciešamās tehnoloģijas iepirkumu, radās problēmas. Tāpēc nācās termiņu pagarināt par pieciem mēnešiem. Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurās šāda sistēma vēl nav ieviesta.
