Baudot vienu no augstākajiem atzinības periodiem kopš pastāvēšanas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tās flagmaņa Latvijas Zemnieku savienības vadībā ir gatava ne tikai rosināt vērienīgas reformas, bet arī uzņemties ārlietu kūrēšanu un pat valdības vadību. Šādas atziņas Latvijas Zemnieku savienības gadskārtējā kongresā pauda tās līderi.
Par to, ka ZZS šobrīd sasniegusi vēsturiski augstāko vēlētāju atbalstu, kongresa dalībniekus informēja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Pēc februāra nogalē veiktās aptaujas datiem, ZZS pēc Saskaņas ir otrs atbalstītākais politiskais spēks, un tam seko Nacionālā apvienība. Par zaļzemniekiem savas balsis būtu gatavs atdot 14,1 procents vēlētāju. Nacionāļi un Vienotība no ZZS atpaliek par nepilniem četriem procentpunktiem.
LZS priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlētais Augusts Brigmanis neslēpa, ka šo ziņu un nesenā koalīcijas partneru mēģinājuma (pretēji koalīcijas sadarbības līgumā atrunātajam) grozīt Satversmi dēļ patur tiesības rīkoties līdzīgi, bet vajadzības gadījumā gāzt arī valdību.
«Valdības gāšana nav mūsu pašmērķis, bet, ja mums būs jāaizstāv savu vēlētāju intereses, mēs sev paturam šādas tiesības,» saka A. Brigmanis. Kareivīgāks ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš paziņoja, ka LZS ZZS sastāvā ir gatava uzņemties valdības veidošanu un vadīšanu.
Šādam pavērsienam ir gatava arī no ZZS saraksta Eiropas Parlamentā ievēlētā Iveta Grigule. Pie politiskajām grupām nepiederošā politiķe, kas dažus mēnešus pabijusi Eiroparlamenta ārlietu komitejā un vadījusi Eiropas Parlamenta sadarbības komiteju ar vairākām Centrālāzijas valstīm, sajutusi pārliecību, ka ZZS rindās ir atrodami spēcīgi ārlietu speciālisti, kas varētu uzņemties Ārlietu ministrijas un valsts ārpolitikas vadīšanu.
Viņu sarūgtinot fakts, ka kopš Zigfrīda Annas Meierovica un Hugo Celmiņa laikiem LZS nav bijis neviens ārlietu ministrs, bet lidostās pa sarkanajiem paklājiem soļo citu politisko spēku pārstāvji.
Savukārt A. Brigmanis bija uzticīgs savam solījumam un uzrunā politiskos konkurentus nekritizēja. Vienīgi, vārdos nesaucot, atgādināja, ka atšķirībā no tiem LZS, Latvijas Zaļās partijas un ZZS deputāti un ministri ir tikai aisberga redzamā daļa. Lielākie partiju spēki atrodami reģionos, kas nenogurstoši darbojas valsts labā.
Ņemot vērā, ka ZZS ir pašvaldībās pārstāvētākais politiskais spēks, neizbrīna A. Brigmaņa pieteiktās reformas, kas skar pašvaldību maciņus. Piemēram, partiju apvienība centīšoties panākt, lai pašvaldības, izpildot noteiktus kritērijus, varētu iesaistīties uzņēmējdarbībā. Var prognozēt, ka šādu iniciatīvu atbalstīs Saskaņa, kuru pārstāvošais galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs jau saņēmis krietnu devu kritikas par Rīgas pašvaldības iesaistīšanos minerālūdens ražošanā. No koalīcijas partneriem gūt atbalstu šai iniciatīvai gan nevajadzētu cerēt.
Tāpat ar sajūsmu pašvaldības varētu uzņemt LZS un ZZS ieceri 25% no visiem valsts ieņēmumiem novirzīt pašvaldībām – visu pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju ienākumu nodokli līdzšinējo 80% vietā un daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa.
