Mazinoties alianses interesei par notikumiem Afganistānā, sabiedrotie pārdislocē savus karavīrus uz karstākiem punktiem, un tas attiecas arī uz informācijas karā iesaistītajiem spēkiem.
NATO informācijas dienests, kas atpazīstams ar nosaukumu NATOChannel.tv un ir teju neizsmeļams avots pozitīviem stāstiem un sižetiem par alianses aktualitātēm, no Kabulas pārcēlies uz Rīgu.
Var teikt, ka tagad pie mums tiek koncentrēti svarīgākie NATO maigās varas vai propagandas instrumenti – kā nu kuram labpatīk tos saukt.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijā izveidots NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs STRATCOM, kura uzdevums ir pētniecība un ieteikumi valdībām pretdarbībai ienaidnieka propagandai – vai tā būtu Krievijas un Islāma valsts melu atmaskošana, vai analīze par Afganistānas ISAF operācijas klupienu iemesliem.
Tagad uz kopdzīvi jaunajā STRATCOM ēkā Kalnciema ielā taisās arī NATOChannel.tv. Tas gan nenozīmē, ka alianse ar latviešiem sāks sarunāties latviešu mēlē. Pamatvalodas tāpat paliks oficiālās – angļu un franču. Vēl NATO pastiprināti interesē arābu, krievu un pašlaik arī ukraiņu auditorijas – tas izriet no alianses stratēģiskajām aktivitātēm, tāpēc arī viņu valodās informācija tiek veidota un tulkota. Bet Baltija uzmanības lokā nonākusi Ukrainas notikumu dēļ. Lai pievērstos visām vietējām valodām, trūkstot jaudas – darbinieku komandas neesot lielas nedz galvenajā birojā Briselē, nedz Spānijā. Un arī Latvijā strādās vien daži cilvēki. Taču vietējie mediji paši varot tulkot un lietot viņu sagatavotos sižetus. Jāpaskaidro, ka NATOChannel.tv sagatavotā informācija, lai arī skatāma youtube kanālos un sociālajos tīklos, tomēr primāri paredzēta mediju profesionāļiem tālākai izmantošanai. Sižetiem, ilustrācijām, paskaidrojumiem, arī iedvesmai jauniem stāstiem. Plašai lietošanai. Kā sarunā ar Latvijas žurnālistiem atzina NATO Publiskās diplomātijas nodaļas Komunikācijas dienesta vadītājs Stīvens Meringers, tieši caur cilvēkstāstiem NATO spēj uzrunāt auditoriju emocionālā līmenī. Un runa neesot par propagandu. Protams, negatīvus sižetus par NATO viņi negatavo, taču arī no sarežģītiem jautājumiem nevairoties. Tāpēc S. Meringeram labpatīk uzskatīt, ka viņu produkts tā pati žurnālistika vien ir. Galvenais, kāpēc aliansei jārunā ar savām nācijām, ir risks, ka klusuma brīdī tās var uzrunāt kāds cits. Ēters tukšumu nemīl.
