Attīstot cūkkopības biznesu, komplicētākā pozīcija ir mēslu apsaimniekošana, un tieši tās dēļ dāņi ar savām cūku fermām dodas ārpus pašu valsts – uz Latviju.
Norma, kas ierobežo maksimālo pieļaujamo slāpekļa daudzumu uz vienu hektāru zemes (170 kg/ha), lielajām cūku fermām liek pirkt vai nomāt milzīgas lauksaimniecības zemes mēslu izkliedēšanai. Ja to nepietiek, uzraugošie dienesti vienkārši neļauj būvēt fermu. Jāatgādina, to piedzīvoja arī dāņiem piederošā kompānija Saerimner, kas ar meitasuzņēmuma Latagro starpniecību pašlaik ienāk Latvijā. Sakas novada Rīvā zemes pietrūcis, tāpēc iecere pārspēlēta uz Kuldīgas novada Gudenieku pagastu, kur nākas saskarties ar plašiem iedzīvotāju protestiem. Gadā kompleksā ar piecām kūtīm plānots izaudzēt 54 000 cūku, un to mēslu ievadīšanai vidē (pēc pārstrādes biogāzes ražotnē vai arī tīrā veidā) nepieciešami apmēram 1200 hektāri zemes.
Šeit 40 reižu lētāk
Pēc Dānijas Vides ministrijas aplēsēm hektārs lauksaimniecības zemes tur maksā vidēji 40 000 eiro. Tātad līdzvērtīgai fermai Dānijā būtu nepieciešama 48 miljonus eiro vērta zeme. Un arī tās noma būtu nesalīdzināmi dārgāka. Tikmēr Latvijā hektāru zemes iespējams iegādāties pat zem 1000 eiro. Vēl lētāka zeme ir Rumānijā, kas dāņu cūkaudzētājiem pašlaik ir pat interesantāka.
Dānijas uzņēmumu masveidīgā ienākšana Latvijā rada likumsakarīgu jautājumu – kāpēc. Skaidrojumu mūsu Valsts vides dienestam sniedzis Dānijas Vides ministrijas Ārhusas vides centra Industrijas nodaļas pārstāvis Klauss Lībeks Kristensens. Izrādās, ka zemes cena ir galvenais, taču nebūt ne vienīgais katalizators vietējo iedzīvotāju nemīlētā cūku rūpala importam Latvijā.
Dāņu fermeri savas aktivitātes ārzemēs sāk izvērst pēc 45 gadu sasniegšanas, un bankas, uzskatot viņus par nobriedušiem un uzticamiem klientiem, labprāt piešķir izdevīgus kredītus investēšanai ārpus Dānijas.
Popularizē biznesa pārcelšanu
Pēdējos gados cūkkopības eksporta idejai Dānijā arī organizētas sabiedrisko attiecību kampaņas. Privātas organizācijas pāris reižu gadā organizē fermeriem seminārus par fermu izveidošanas iespējām ārzemēs – tostarp arī Latvijā. K. L. Kristensens apgalvo, ka interese arvien pieaug.
Papildu stimuls dāņiem izvēlēties citas valstis esot striktā smakošanas un amonjaka pieļaujamo normu regulācija. Latvijā, jāatgādina, smaku uzraudzība un apkarošana faktiski nenotiek, tāpēc iedzīvotāju protesti mērķi parasti nesasniedz.
Bargo vides regulu dēļ dāņu cūkkopjiem uzņēmējdarbības atļaujas jāgaida līdz pat četriem gadiem, un tādēļ daudzi nolemj strādāt citās valstīs.
Valsts vides dienesta Kontroles daļas vadītājs Andris Roska piebilst, ka Dānijā vairs nav jaunu piemērotu platību cūku fermu izvietošanai, tāpēc valsts atbalstot to attīstīšanu ārzemēs.
Dāņu kapitāla kompānija Saerimner vispirms ienākusi Lietuvā, kur tai pieder astoņas milzu fermas. Tagad seko Latvija, kur priekšā jau ir vairākas citas dāņu kompānijas un līdz ar tām pilns lielo fermu problēmu spektrs: iedzīvotāju pretenzijas, smakas, nekustamo īpašumu cenu kritums tiešā apkārtnē, tiesvedības u.c.
Latvijā jau 26 lielfermas
Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukševics stāsta, ka vairāk sūdzību ir vietās, kur ārzemju uzņēmēji strādā nekorekti, nemāk sadzīvot ar vietējiem ļaudīm, nepilda savulaik dotos solījumus. Taču jebkurā gadījumā – ietekmes uz vidi novērtējumu cilvēku viedokļi un emocijas neietekmē. Ja formālās prasības projektā ievērotas, atteikumam neesot pamata. Saskaņā ar biroja sniegtajām ziņām Ietekmes uz vidi novērtējums kopš 2005. gada pabeigts 12 lielfermām. Divām – beigušies saņemto atļauju termiņi, bet darbība nav uzsākta, tāpēc būs jāgatavo jaunas programmas. Pašlaik nevienas aktīvas lietas neesot. Tas nozīmē, ka Gudenieku fermas iecere līdz birojam vēl nav nonākusi.
Jāpiebilst, ka lielās cūku fermas tiek pielīdzinātas ļoti lieliem vides piesārņotājiem un iekļautas A kategorijas sarakstā kopā ar Zebrenes bīstamo atkritumu poligonu. Kopumā Latvijā tādas ir 26.
