Apakšuzņēmējs MUEG, kas bija galvenais darītājs Inčukalna gudrona dīķos, nolēmis jaukt nost savas iekārtas un līdz nedēļas beigām doties projām.
Savukārt ģenerāluzņēmējs Skonto būve turpina izlikties, ka gatavs strādāt, un nav zināms, vai līdz Valsts vides dienesta noteiktajam termiņam – 10. augustam – atstās teritoriju, kaut arī pasūtītājs ir lauzis līgumu. Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka vides dienesta izplatītu preses relīzi par līgumattiecību izbeigšanu ar Skonto Inčukalna novada būvvalde uzskatījusi par pietiekamu pamatu būvatļaujas apturēšanai. Un tagad nav skaidrs, vai pēc šādas iniciatīvas žoga un angāru nojaukšana maz būtu likumīga. Vakar to nemācēja paskaidrot arī pašā būvvaldē – sarunas turpinoties. Inčukalna būvinspektors Aivars Struka tagad gaidot vides dienesta skaidrojumu, ko īsti tas vēlas un vai projektā ir kāds būvnieks, vai nav.
Iespējams, šāda neskaidrība ir pat izdevīga Skonto būvei, lai paralēli abām tiesvedībām turpinātu stiept gumiju, turpretim vides dienests ar notikušo ir ļoti neapmierināts. Ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne atzīst: «Mums tas nepavisam nav izdevīgi,» jo dienests vēlas pēc iespējas ātrāk redzēt Skonto būvi aizejam un arī negrib nekā no viņiem atpirkt vai nomāt. Ne žogu, ne angārus, ne sargbūdas. Ņemot vērā saspīlētās attiecības, cena tiktu noteikta neadekvāti augsta.
Galīgo aprēķinu par paveiktajiem darbiem dienests vēl nav veicis. Projekta inženieris uzņēmums GeoConsultants pašlaik taisot inventarizāciju. Tikmēr jāatgādina, ka strīds par aizturēto darba samaksu jau ir iesniegts tiesā, un arī līguma laušanas likumību Skonto būve apstrīdējusi. Aina Stašāne to sauc par juridisku nonsensu. Var jau kasīties par līguma laušanas procedūru, taču neiet projām no objekta – tas nav normāli. Pasūtītājam taču ir tiesības vairs nevēlēties turpināt sadarbību, ja tā ir neveiksmīga, un šaubu par to nav pat vismazāko. Lērums naudas iztērēts, bet dienvidu dīķis tā arī nav izsmelts, ziemeļu dīķī darbi pat nav sākti, bet pasūtītājs un izpildītājs savā starpā sarunājas ar preses starpniecību. Gluži ar buldozeru šķūrēt projām Skonto būves krāmus dienests negrasās un joprojām cer, ka uzņēmuma saimnieks Guntis Rāvis līdz noteiktajam termiņam savus cilvēkus un mantas aizvāks.
Saskaņā ar optimistisku un neticamu scenāriju pēc neveiksmīgā būvnieka aiziešanas jaunā konkursā ātri tiks noskaidrots cits darbu veicējs, kas spēs tikt galā ar gudrona nīcināšanas uzdevumu – izglābs gan vidi, gan pārdesmit miljonus eiro, ko Latvija šajā mokpilnajā projektā cer atgūt no Eiropas fondiem.
Cik daudz gudrona Skonto sekotājiem vēl būs jāpārstrādā, pašlaik nav zināms. Skonto sadedzināšanai Brocēnu cementa rūpnīcā sagatavojis 600 tonnu materiāla. Tas šobrīd atrodas angāros, bet bez būvatļaujas acīmredzot nav aiztiekams. Savukārt, cik vēl atlicis neizsmelta gudrona dienvidu dīķī, vides dienests netiek pat noskaidrot.
