Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Pensiju plāni šogad pelna

© Scanpix

Pirms 12 gadiem, tas ir, 2003. gada sākumā 2. pensiju līmenī ieguldītie 100 lati (jeb pēc tagadējās valūtas 142 eiro) pašlaik ir nopelnījuši apmēram 64 latus jeb 91 eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas aprēķini.

Valsts fondētās pensiju shēmas ietvaros šā gada vidū Latvijā darbojās septiņi pārvaldītāji, kuri topošajiem pensionāriem dod iespēju izvēlēties starp 20 dažādiem 2. pensiju līmeņa plāniem. No tiem astoņi ir aktīvās stratēģijas plāni, tikpat konservatīvās stratēģijas plāni, bet četri ieguldījumus veic atbilstoši sabalansētai stratēģijai. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks Neatkarīgajai atklāja, ka Latvijā 2. pensiju līmenī populārākie ir aktīvie ieguldījumu plāni. Tādus ir izvēlējušies aptuveni 64% no visiem valsts fondētās pensiju shēmas dalībniekiem. LKA apkopotā informācija atklāj, ka šogad labāk veicies pensiju plāniem ar augstāka riska pakāpi. Gada laikā augstākais ienesīgums – 5,5% – bijis aktīvajiem plāniem. Savukārt, konservatīvie plāni gada laikā varējuši nopelnīt 2,8%. Taču desmit gadu laikā tieši konservatīvajiem plāniem ienesīgums ir bijis augstāks nekā aktīvajiem, attiecīgi: 4,1% un 3,6%. LKA Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas eksperts, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Juris Rumba zināja stāstīt, ka kopējais 2. pensiju līmeņa aktīvu apjoms uz jūnija beigām bija 2,18 miljardu eiro, no tiem pārvaldītāju investīciju peļņas devums – 410 miljonu eiro. 2015. gada 1. pusgada aktīvi pieauguši par 180 miljoniem eiro, no kuriem 53 miljoni ir peļņa no veiktajiem ieguldījumiem.

Ar peļņu šogad strādājuši arī privāto pensiju fondi jeb 3. pensiju līmenis. SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna atzina, ka pensiju plānu ieguldījumiem pirmais pusgads kopumā ir bijis veiksmīgs. Gada laikā aktīvo pensiju plānu ienesīgums bijis 8,32%. Sabalansētie plāni uzrādījuši pieticīgāku pelņu gada laikā – 4,31%.

Šā gada 1. pusgadā pensiju plānu dalībnieku individuālās iemaksas sasniegušas 26,9 miljonus eiro, kas par 64% pārsniedza 2014. gada 1. pusgada rādītājus. D. Brencēna šo pieaugumu skaidro ar iedzīvotāju vēlmi privātos pensiju fondus izmantot noguldījumu saglabāšanai. Turklāt, arvien vairāk Latvijas privātos pensiju fondus izmanto arī uz ārvalstīm aizceļojušie Latvijas iedzīvotāji.

Saskaņā ar LKA aplēsēm, vidējais uzkrātais privātās pensijas kapitāls vienam dalībniekam jūnija beigās bija 1251 eiro, vidējais dalībnieku vecums – 46 gadi. Kopumā pensiju 3. līmenī ir iesaistījušies aptuveni 250 tūkstoši iedzīvotāju, no viņiem lielākā daļa iemaksas veic paši, bet par 23% iemaksas veic darba devējs.