Pati interesantākā sastāvdaļa Valsts kases pārskatā par valsts izsniegtajiem galvojumiem ir tā, kuras pārskatā nemaz nav. Proti, tur nav uzrādīts visiem zināmais valsts galvojums uzņēmumam Liepājas metalurgs un nav paskaidrots, kas ar šo galvojumu noticis.
Ar šā gada jūniju datētajā Valsts kases pārskatā par valsts izsniegtajiem galvojumiem uzrāda 452,9 miljonus eiro, uz kuriem attiecas valsts atbildība pret valsts un privāto uzņēmumu un iestāžu kreditoriem. Visai iepriecinoši izskatās attiecība starp spēkā esošo galvojumu kopsummā uzrādītajiem 925,9 miljoniem eiro un vēl nesegto galvojumu daļu, kas jau kļuvusi mazāka par pusi no galvojumu summas. Diemžēl gadījums ar Liepājas metalurgu liecina, ka galvojumu atlikumi dilst ne tikai tāpēc, ka valsts galvoto parādu saņēmēji savus parādus atdod. Galvojumu summa dilst arī tāpēc, ka valsts pārliek savas saistības no galvojumu sadaļas uz parādu sadaļu, kas parādu slogu palielina. Proti, par galvojumu sadaļā uzrādītajiem parādiem valsts iekasē kaut nelielu atlīdzību no parādu ņēmējiem par valsts vārda izmantošanu, bet saistību pārvietošana uz parādu sadaļu uzkrauj valstij procentu maksājumus par naudu, ko valsts nav vai neskaitās izmantojusi.
Pārāk grūti izsekot, kas noticis ar katru no valsts galvojumiem, kādu laika gaitā bijis simtiem, ja ne tūkstošiem. Šobrīd galvojumu portfelis sadalīts 43 pozīcijās, no kurām pozīcijas uzmundrina ar nullēm valsts saistību atlikumu sadaļā. Šīs pozīcijas var traktēt kā uzmundrinošas, bet gribētos tomēr zināt, kā tiek atmaksāts valsts galvojums uzņēmumam Liepājas metalurgs. Tas ir izgājis bankrota procedūru un nonācis pie jauniem īpašniekiem, kuri ieguva uzņēmumu pret solījumu desmit gadu laikā samaksāt tik, cik pienācās uzņēmuma nodrošinātajiem kreditoriem, ieskaitot Valsts kasi. Publiski tika ziņots, ka uzņēmums tika atdots jaunajiem īpašniekiem pārvaldīšanā pret pirmo iemaksu virs 20 miljoniem eiro. No tās tika samaksāta atlīdzība administratoram un varbūt nosegti vēl citi izdevumi, bet cik, lūdzu, no tā visa reāli ir saņēmusi valsts? Publiskot šādu informāciju Valsts kase neuzskata par vajadzīgu.
«Visas saistības šī galvojuma ietvaros ir izpildītas, līdz ar to pārskatā Valsts izsniegtie galvojumi maksātnespējīgajai akciju sabiedrībai Liepājas metalurgs sniegtais galvojums vairs netiek uzrādīts,» Neatkarīgajai atbildēja Valsts kases preses pārstāve Eva Dzelme. «Visas saistības izpildītas» – vai tas var būt? Un kāpēc valsts nereklamē tik lielisku faktu, ja tā tas tiešām ir? Tūlīt pat izrādījās, ka tā tas nav. «Tā kā pret Liepājas metalurgu ir vērsta regresa prasība, lai atgūtu galvojuma ietvaros veiktos maksājumus, tad šis prasījums valsts konsolidētajā grāmatvedības bilancē tiek uzskaitīts kā prasījuma tiesības (Debitori), kas uzrādīti attiecīgi Latvijas Republikas 2014. gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Savukārt oficiālajos un operatīvajos pārskatos par valsts budžeta izpildi valsts debitoru prasības, tajā skaitā šī prasība, netiek uzrādītas.»
Sekojot E. Dzelmes ieteikumam, varam sameklēt valsts iestāžu apliecinājumu, ka pērno gadu tās pabeigušas ar –347 miljoniem eiro. Liepājas metalurgam izsniegtās garantijas bija ap 70 miljoniem eiro, un var jau būt, ka kādu miljoniņu no tiem valsts tiešām atpakaļ dabūjusi (Valsts kase ir tikai viens no Liepājas metalurga nodrošinātajiem kreditoriem, kuri stīvējās par atgūtās naudas dalīšanas kārtību). Tādā veidā valsts uzkrauj atsevišķu uzņēmumu un privātpersonu radītos parādus visiem Latvijas nodokļu maksātājiem.
Par valsts parāda aktuālo bruto summu Valsts kase uzrāda 8,2 miljardus eiro. Neto summa ir divreiz mazāka, jo daļa valsts parādu ir segti ar aktīviem. Spriežot pēc Valsts kases atbildes par Liepājas metalurgu, prasījuma tiesības šā uzņēmuma īpašniekiem arī būtu uzskatāmas par valsts aktīviem. Tikpat aktīvi jeb vērtīgi ir arī valsts ieguldījumi Parex bankā, kas transformējušies prasījuma tiesībās pret bankas saistību pārņēmēju Reverta, un valsts aizdevumi pašvaldībām, kas dzīvo uz valsts dotāciju rēķina.
