Lai arī Latvijā suņu turēšana pie ķēdes vēl aizvien ir atļauta, patversmju pārstāvji atzīst, ka tā tomēr nav vēlama prakse.
„Turēšana pie ķēdes sunim ir psiholoģiski un fiziski smaga. Mazs kontakts ar cilvēku un ierobežotās kustību iespējas var novest pie tā, ka suns psiholoģiski sabrūk un laika gaitā var kļūt agresīvs vai bailīgs,” stāsta Rīgas patversmes „Dzīvnieku draugs” pārstāve Laura Karnīte.
Latvijā saskaņā ar likumdošanu turēt suni pie ķēdes nav aizliegts, taču normatīvie akti paredz, ka, turot suni pie ķēdes, saimniekam jānodrošina pienācīga komunikācija un pastaigas. „Diemžēl, it īpaši laukos, cilvēki atceras to, ka drīkst suni turēt pie ķēdes, taču aizmirst par otro daļu. Svarīgi, kur suns tiek turēts- tās mēdz būt arī pussabrukušas būdas, savukārt ķēdes bieži vien ir vai nu par īsu, un suns nevar lāgā pakustēties, vai nu arī par garu, kas beidzas ar dzīvnieka sapīšanos tajā vai pat netīšu savainošanos,” stāsta Karnīte.
Arī Juglas dzīvnieku patversmes “Labās Mājas” pārstāve Astrīda Kārkliņa neatbalsta suņu turēšanu pie ķēdes. „Jāsaprot šīs konkrētās dzīvnieku sugas psiholoģija. Suns ir bara dzīvnieks. Viņi dzīvo barā un vēlas atrasties barā. Tajā brīdī, kad suns ienāk mūsu mājās, viņš kļūst par daļu no bara. Suns grib tiekties pēc mums, pietuvoties. Ne velti redzam laukos šīs noskraidītās teritorijas, divu trīs metru rādiusā, noskraidītas līdz pat teju pusmetra dziļumam. Tas vien jau norāda, cik ļoti suns grib rauties projām un cik viņam tas ir psiholoģiski nepieņemami. Turēšana pie ķēdes neatgriezeniski maina dzīvnieka raksturu- viņš ir nervozs un regulāri pārdzīvo, ir stresā un nejūtas laimīgs. Kad šāds suns tiek vaļā, protams, ka viņa rīcība ir neadekvāta, jo viņš nesaprot, ko tagad iesākt. Otrkārt, turēšana pie ķēdes maina suni arī fizioloģiski- raustoties pie ķēdes, tiek traumētas balssaites un kakla skriemeļi,” brīdina Kārkliņa.
Kā jau zināms, Latvijā būs nepieciešams obligāti reģistrēt visus suņus. 1.jūlijā stājās spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas nosaka naudas sodu par dzīvnieku nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tas attieksies arī uz suņu reģistrāciju vienotajā datubāzē, kas iedzīvotājiem būs jāveic līdz nākamā gada vidum.
Valdības noteikumi nosaka, ka suņu īpašniekiem līdz 2016.gada 1.jūlijam suns, kas līdz šim datumam būs sasniedzis sešu mēnešu vecumu, jāapzīmē un jāreģistrē vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē. Tāpat noteikumi paredz, ka visiem suņiem, kas piedalās izstādēs vai uz laiku tiek izvesti ārpus valsts, ir jābūt apzīmētiem ar mikroshēmu un reģistrētiem vienotajā datubāzē, taču LAPK līdz šim nebija noteikts sods dzīvnieka īpašniekam par suņa neapzīmēšanu ar mikroshēmu un nereģistrēšanu mājas dzīvnieku vienotās informācijas sistēmā.
