Simt eiro par katru nomedītu sieviešu kārtas mežacūku! Pietiek i degvielai, i munīcijai, i gaļa vēl paliek pašam.
Latvijas mežos sācies īsts medību festivāls, jo no viena masta mednieks var izcelt pat 500 eiro vienā dienā – tos nolūkā apkarot Āfrikas cūku mēri maksā Eiropas Savienība un Latvijas valsts.
Savdabīgi, ka lielā nauda pamatā tiks turīgajai Kurzemei, nevis trūkumcietējai Latgalei, kas ir īstais mēra perēklis. Tur mežacūkas tikpat kā vairs nav sastopamas. Kā politnekorekti smejas mednieki – vjetnamieti te manīt var biežāk nekā cūku.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis stāsta, ka Latgalē uz 20 000 hektāriem pašlaik sastopamas labi ja četras cūkas. Mēris visas izkāvis. Toties Latvijas otrā malā cūkām un medniekiem dzīve joprojām zaļa. Pirmdien, kas bija pirmā naudas izmaksas diena, uz Kurzemes reģiona Pārtikas un veterinārā dienesta nodaļām atnesti 74 paraugi – kā pierādījums par mežacūkas nāvi. Tātad kopā vienā dienā mednieki jau nopelnījuši 7400 eiro, apvienojot patīkamo ar lietderīgo. Arī citus gadus šajā laikā brīvdienās šāvieni skan visās mežmalās un laukos, taču tagad īpaša uzmanība tiek pievērsta sivēnmātēm, lai pavasarī sivēnu bumam nesekotu mēra uzliesmojums. Tiesa gan, ne visiem lielā nauda ir pietiekams stimuls, lai atteiktos no gadiem ilgi piekoptās bezatbildīgās dzīvnieku vairošanas politikas – dāsnas piebarošanas un sivēnmāšu saudzēšanas. Daudzi joprojām grib, lai cūku būtu tik daudz, ka var šaut, pat lāgā neizkāpjot no mašīnas.
Mēris komplektā ar dāsnu finansējumu, iespējams, tomēr ieviesīs kārtību. PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants stāsta, ka mednieku aktivitāte ir pat lielāka, nekā gaidīts, un noteikti lielāka nekā kaimiņos, Lietuvā. Arī tur maksā naudu par mežacūku populācijas samazināšanu, taču tikai par cūkām virs divu gadu vecuma. Taču arī jaunie sivēni nākamajā pavasarī būs spējīgi vairoties, tāpēc pie mums maksā arī par nošautām jaunulēm. Vismaz tikmēr, kamēr pietiks naudas. Šobrīd provizoriski iezīmētais finansējums esot 300 tūkstoši eiro. Pārmetumus par neētisku medību veicināšanu eksperts noraida: «Mednieki mežu uzskata par savu kūti un zvērus par savu ganāmpulku. Tomēr tas tā gluži nav.» Šis gads pierādīs, ka slimība dodas tur, kur ir lielāki blīvumi. Un, ja tā, nākamvasar gaļas un naudas vietā cūku saudzētājiem tiks vien mēra saēstas līķu kaudzes. «Tāpēc mūsu aicinājums ir šaut, kamēr var, un gaļu likt ledusskapī.» Ierobežojumu medībām šobrīd faktiski nav nekādu.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis gan nedomā, ka simt eiro radikāli mainīs mednieku paradumus. Varbūt tikai nedaudz. Arī pērn sezonas sākumā brīvdienās nomedīts ap simt cūku. Mēnesī ap tūkstoti. Kāda tad jēga maksāt? «Tas jāvaicā Eiropas Savienībai, bet no mednieku puses būtu vienkārši muļķīgi nepaņemt naudu, ko viņiem dod.» Vēl gan nav skaidrs, kā tā tiks sadalīta, jo maz ticams, ka klubi atļaus visus mēra apkarošanas ienākumus katram medniekam bāzt savā kabatā.
Slimība pašlaik ir devusies ziemas miegā – mežacūku ģimenes savā starpā īpaši nebiedrojas, inficēšanās notiek retāk. Taču kopumā šogad konstatēti 880 mežacūku saslimšanas gadījumi. 20–30% no šīm mežacūkām nošautas. Pārējās mežā atrastas jau beigtas, un dievs vien zina, cik vēl neatrastas. Sērga gada laikā pavirzījusies par 60 kilometriem.
