Kārtējai kampaņai par mazo novadu likvidēšanu ar apvienošanas metodi šie novadi gribētu likt pretī savas apvienības izveidošanu jeb tādu apvienošanos, kas novadu patstāvību nelikvidē.
Vakar Latvijas Pašvaldību savienības telpās un organizatoriskajā aizvējā bija sapulcējusies lielākā daļa no to Latvijas novadu vadītājiem, kuru teritorijās dzīvo līdz pieciem tūkstošiem cilvēku. No 39 šādiem novadiem gandrīz trīsdesmit pašvaldību vadītāji bija klāt. Droši vien ierasties būtu vēlējušies visi, taču ceļš no daudziem šādiem novadiem līdz Rīgai un atpakaļ ir tāls un ilgs, bet mazo novadu resursi nav tik lieli, lai šo pašvaldību vadītāji vienmēr varētu atrasties tur, kur viņi grib, nevis tur, kur vajag nepieciešamo lietu kārtošanai. Šādai laika un naudas resursu pieticībai ir arī sava gaišā puse, jo tā neļaus dibināt apvienību tikai dibināšanas dēļ, ja nekāda jēga šim pasākumam nebūs saskatāma. Pašvaldību vadītāju vakardienas satikšanās nebeidzās ar apvienības nodibināšanu, bet publiski apliecinātu atbalstu idejai, kas var piepildīties vai nepiepildīties.
Vakardienas tikšanās un sarunas bija viena no atbildēm uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paziņojumu, ka Latvijai atkal vajadzīga teritoriālā reforma. Ar to šobrīd nevar saprast neko citu kā vien mazāko novadu likvidēšanu, tos vai nu apvienojot savā starpā, vai pievienojot lielākiem novadiem. Lai par ko vakar būtu sācis runāt jebkurš no tikšanās dalībniekiem, vismaz trešajā teikumā viņš vai viņa jau nonāca līdz apgalvojumam, ka nesaprot, kāpēc būtu vajadzīga teritoriālā reforma. Labi, tad sniegsim viņiem un visiem Neatkarīgās lasītājiem VARAM atbildi, ko ministrija pēc avīzes lūguma noformulēja tieši vakar. Lūgumu to izdarīt avīze adresēja ministrijai jau pirms pašvaldību vadītāju runām, kuru saturu paredzēt nebija grūti. Neizpratni par reformas vajadzību viņi ir pauduši kopš tā paša brīža, kad VARAM un ministrs Kaspars Gerhards pieteica reformu. Šajā publikācijā iekļauta VARAM atbilde bez jebkādiem saīsinājumiem. Bet vai VARAM ir patiešām atbildējusi tiem, kuri nesaprot, kāpēc vajadzīga reforma? Pašvaldību vadītājus šī atbilde neapmierinās, bet diez vai VARAM vispār spēj viņiem ko paskaidrot. VARAM vēršas pie tiem, kuri dzīvo Rīgā, citās lielākajās Latvijas pilsētās vai līdzās galvenajiem autoceļiem. Uz šiem cilvēkiem neattiecas tās specifiskās problēmas, ar kuru risināšanu savu pastāvēšanu attaisno mazās pašvaldības.
VARAM noteikti nav atbildējusi uz diviem Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem. Pirmais – kādā stadijā šobrīd atrodas teritoriālā reforma? Otrais – vai reformas jēga ir apvienot teritorijas vai naudu Valsts kasē, kam administratīvo robežu grozīšana ir tikai pakārtots līdzeklis?
Naudas koncentrēšanu valdība sāk ar ES palīdzības fondu naudu, kuras tērēšana Latvijā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā iecerēta tā, lai nauda nonāktu 9 pilsētu un 21 mazpilsētas (novadu ar šādām mazpilsētām centrā) kasēs. Vakardienas sanāksmes dalībnieki pilnīgi pamatoti uzsvēra, ka īstenībā viņi pārstāv nevis 39, bet visas tās 89 pašvaldības, kuras neietilpst 9 + 21 izredzēto pašvaldību skaitā. Šāds naudas dalījums formāli sākās jau 2014. gada 1. janvārī, bet jau sākto projektu izpildes ievilkšanās dēļ pat 2015. gada 25. novembrī pašvaldību vadītāji vēl nevarēja (negribēja?) viennozīmīgi atbildēt, cik lielā mērā viņu un – galvenais – mazo pašvaldību iedzīvotāji izjūt to, ka visa 2007. – 2013. gada palīdzības nauda ir iztērēta līdz pēdējam eirocentam un turpmāk šādas naudas nebūs. Kad mazo pašvaldību iedzīvotāji to patiešām sapratīs, tad tur sāksies cita dzīve ar pašvaldību reformu.
Oficiāli
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto priekšlikumu par jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu mērķis ir izveidot vienlīdzīgas un ekonomiski spēcīgas pašvaldības. Tādējādi pašvaldības spēs koncentrēt un novirzīt lielākus finanšu resursus attīstībai, uzņēmējdarbības veicināšanai, jaunu darbavietu radīšanai un teritoriju sakārtošanai.
Jau iepriekš ministrs K. Gerhards uzsvēris, ka reformas mērķis nav mākslīgi samazināt pašvaldību skaitu, kaut arī pēc iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas Latvijā izveidojās 38 pašvaldības, kurās dzīvo 80% iedzīvotāju, un ir 38 pašvaldības, kurās dzīvo 5% iedzīvotāju, kas savukārt nodokļu maksātājiem var likt uzdot jautājumus par nepamatoti augstajām administratīvajām izmaksām.
Tāpat pēc 2021. gada Eiropas Savienības fondu nauda būs pieejama nevis grantu veidā, bet konkurences apstākļos. Tas nozīmē, ka pašvaldībām, kuras sagatavos projektus, būs jākonkurē Eiropas mērogā. Līdzšinējā pieredze liecina, ka mazajām pašvaldībām nepietiek kapacitātes sagatavot apjomīgus projektus, kas savukārt svarīgi novadu attīstībai. Arī uzņēmējiem reģionos nepieciešamas stiprākas pašvaldības, kas varētu radīt komercdarbībai pievilcīgu vidi, lai izveidotu jaunas darbavietas un Latvijas reģionu attīstība notiktu vienmērīgi.
VARAM speciāli Neatkarīgajai
2015. gada 25. novembrī
