Imantas pedofila meklēšana aptuveni pusotra gada garumā ir palielinājusi atklāto dzimumnoziegumu skaitu. Tika aizturēti gan pedofilu grupējumi, gan atsevišķi dzimumnoziedznieki. Kopumā cietumos pašlaik atrodas apmēram 300 dzimumnoziedznieku, Valsts probācijas dienests (VPD) strādā ar apmēram 100 dzimumnoziedzniekiem, bet Valsts policijas redzeslokā ir vairāk nekā 1000 šādu personu.
Starp tiem ir gan tādi cilvēki, kuri bijuši notiesāti par dzimumnoziegumiem, gan tādi, pret kuriem uzsākti kriminālprocesi, kā arī tie, kuri likumpārkāpēju statusā nekad nav nokļuvuši, bet par kuriem ir kādreiz ziņots uz aizdomu pamata. Ja tiek izdarīts dzimumnoziegums, tad šie cilvēki arī tiek pārbaudīti. VPD speciāliste Sanita Jakuševa saka – Latvijā veiktais pētījums apliecina, ka atkārtoti noziegumu izdara ap četriem procentiem dzimumnoziedznieku, bet runa ir tikai par atklātiem noziegumiem. Diemžēl ļoti daudzos gadījumos par dzimumnoziegumiem netiek ziņots policijai.
Latvijas sabiedrībā soda mēru apspriešana dzimumnoziedzniekiem, īpaši jau pedofiliem, izraisa asas viedokļu sadursmes. Nereti izskan ierosinājums viņus ķīmiski kastrēt vai piemērot mūža ieslodzījumu. Šomēnes Saeima ir pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, kas nosaka arī bargākus sodus par seksuālo vardarbību pret bērniem. Līdz pieciem gadiem ir pagarināts papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas termiņš, turpmāk par visiem dzimumnoziegumiem probācijas uzraudzība būs obligāts papildsods, kā arī gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu. Savukārt par pavešanu netiklībā soda mērs – brīvības atņemšana – palielināts līdz pieciem gadiem līdzšinējo triju vietā. Par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās maksimālais brīvības atņemšanas termiņš palielināts līdz četriem gadiem līdzšinējā viena gada vietā. Bargāks sods sagaida tos, kas noziegumu izdara pret mazgadīgu personu – bērnu līdz 14 gadu vecumam.
Pašlaik vēl nevar izvērtēt, vai bargāki sodi pasargās bērnus no dzimumnoziedzniekiem, bet obligātā probācijas uzraudzība un tajā iekļautais darbs ar dzimumnoziedznieku nozīmē viņu recidīva riska novērtēšanu un sociālās uzvedības korekciju. Dzimumnoziedznieks pats nemainīsies. Viņam ir jāatzīst sava vaina, jāapzinās savas rīcības sekas un jāatrod motivācija neatkārtot noziegumu, kā arī jāiemācās kontrolēt savus impulsus. VPD strādā gan ar pirms termiņa atbrīvotajiem, gan ar tiem, kam kā soda mērs noteikta probācijas uzraudzība, gan – kombinēts sods. Lai cik lielu probācijas uzraudzību likumdevējs noteiktu, tā agri vai vēlu beigsies, ja vien nebūs beztermiņa. Tāpēc, izmantojot Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu, VPD tiek īstenots projekts Par dzimumnoziegumiem notiesāto personu uzvedības korekcijas sistēmas attīstīšana Latvijā. Tā ietvaros dzimumnoziedzniekiem piedāvā apmeklēt psihologu, šo pakalpojumu apmaksājot. Ja vajadzīgs lielāks atbalsts, tad VPD meklē sadarbību ar pašvaldībām. Pieredze sadarbībā ar pašvaldībām ir ļoti dažāda, vērtē S. Jakuševa. Ja pašvaldības sociālajā dienestā ir izpratne, ka šādam cilvēkam vajadzīga palīdzība, tad atrod līdzekļus vai nu pabalstam, vai līdzfinansējumam, lai var apmaksāt psihologa konsultācijas...
