Latvijas Institūtam (LI) šogad paredzētais budžets, kas ir 96 000 eiro, pamatā aizies četru darbinieku algām un telpu īrei. Līdz ar to lielā mērā tiks dzīvots uz «vecajiem taukiem», kas radīti abos iepriekšējos gados, kad Latvija bija Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts un Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Latvijas tēls nesākas pie valsts robežas, un tā izveide nav atkarīga no LI, kurā strādā tikai četri cilvēki. Daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem, jo katram ir iespēja reklamēt savu zemi, Saeimas Pieprasījumu komisijā teica LI jaunā direktore Aiva Rozenberga.
Lai arī institūtam piešķirtā nauda esot neliela un jaunus materiālus radīt nebūs iespējams, tomēr iepriekšējos gados to izstrādāts pietiekami daudz, lai varētu likt lietā, pēc sēdes viņa skaidroja Neatkarīgajai. Pērn un aizpērn institūta budžets bijis lielāks, jo Latvija prezidējusi ES Padomē un Rīga bijusi Eiropas kultūras galvaspilsēta. Viens no šogad lielākajiem notikumiem, kam gatavojas arī institūts, ir Ķīnas, Centrālās un Austrumeiropas satiksmes ministru samits Rīgā rudenī. Ilgtermiņā tiekot strādāts pie Latvijas simtgades programmas. (2018. gadā arī institūtam ir jubileja, jo aprit 20 gadu kopš tā dibināšanas.) LI direktore 14. martā gatavojoties doties uz Helsinkiem, kur notiks Somijas un Baltijas valstu simtgades biroju tikšanās, pārrunājot kopīgos projektus. Tādās reizēs esot iespēja pastāstīt arī par Latvijas labo pieredzi. Viena no tādām esot Lielās talkas tradīcija. Vairākas valstis (arī Ēģipte) jau esot ieinteresējušās par šādu lielas sabiedrības daļas atbalstītu vides sakopšanas akciju. Arī Staro Rīga esot izpelnījusies ievērību, un viens no tās objektiem izvietots Singapūrā.
A. Rozenberga akcentēja to, ka lielajiem sarīkojumiem jāsāk gatavoties jau laikus. Tāpēc, lai cik dīvaini šķistu, drīzumā nāksies pieķerties arī pie programmas, kuru īstenos 2027. gadā, kad Rīga atkal būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Ekspertu žūrijā, kas veic pilsētu atlasi, darbojas arī A. Rozenberga, kas šo notikumu padarot viņai jo nozīmīgāku. Viņa piebilda, ka tieši šādi notikumi pastiprina arī ārvalstu žurnālistu interesi par valsti, kuriem LI piedāvājot īpaši izstrādātas programmas. Taču tā neesot vienīgā auditorija, tiekot meklētas un uzrunātas arī citas. Piemēram, ASV Bostonas pilsētas mūzikas fani, kas ļoti seko līdzi latviešu diriģenta Andra Nelsona darbībai, esot interesējušies par Latvijas mūzikas dzīvi. Tas rosinājis sadarbībā ar tūrisma nozari veidot koncertzāļu tūri. LI saredzot nākotni arī kopējiem pasākumiem Baltijas līmenī. Viens no tādiem esot pirmo reizi rīkotais Baltijas simfoniskais festivāls, kurā piedalīsies triju Baltijas valstu trīs labākie orķestri, koncertējot gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan Latvijā. Pasākums šodien tiek atklāts ar Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra koncertu Rīgā, Lielajā ģildē. Plānots, ka Baltijas simfoniskais festivāls kļūs par regulāru starptautisku mūzikas forumu un būs arī viens no pamatakmeņiem Baltijas valstu 100. dzimšanas dienas muzikālajā programmā.
