Latvijas likumus, kas ļauj uzturēšanās atļaujas saņemt arī studentiem, kā jaunu biznesa nišu aizvien aktīvāk izmanto vairākas mācību iestādes, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
No iespējamiem studentiem arī tiek iekasēta samaksa par palīdzību uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu noformēšanā.
Savukārt drošības iestādes Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) esot lūgušas strauji augošo biznesu neatstāt pašplūsmā un uzraudzīt stingrāk, jo šādi Eiropā var nokļūt ne tikai studenti, bet spiegi vai pat teroristi. Bijis arī gadījumi, kad trīs potenciāli studenti no Pakistānas nokārtojuši uzturēšanās dokumentus Latvijā un pazuduši bez pēdām.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā šī gada sākumā mācījās 4894 ārvalstnieki, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas. No viņiem aptuveni puse jeb 2356 cilvēki bija ieradušies no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā (ES).
Raidījums vēsta, ka interese par iespēju šādi nokļūt Latvijā ir liela, bet ne visi nokārto dokumentus, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas. Akadēmiskās informācijas centrs, kas izvērtē potenciālo studentu atbilstību mācībām Latvijā vēl pirms termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas, pagājušajā gadā pārbaudījis 5900 ārvalstniekus. Pēdējo piecu gadu laikā interese par Latviju divkāršojusies, jo 2011.gadā Akadēmiskās informācijas centra sagatavoja tikai 2500 izziņas par uzturēšanās atļauju pieprasītājiem.
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze raidījumam atzina, ka PMLP pieaudzis darba apjoms, pārbaudot, vai no tā dēvētajām trešajām valstīm nākušo personu mērķis ir studēt vai vienkārši ieceļot Eiropā.
"Arī drošības iestādēm tas ir papildus darbs, lai izvērtētu, vai šie potenciālie studenti nerada riskus, un augstskolas pašas arī redz, ka šo valstu pilsoņiem ir visvairāk atteikumu," norādīja Roze.
"Nekā personīga" uzsver, ka augstskolas atklājušas jaunu biznesa nišu, piedāvājot studentiem palīdzību dokumentu sagatavošanā, lai pieteiktos uzturēšanās atļauju saņemšanai. Dažas arī pieprasot segt daļu no studiju maksas, bet, ja pēc pārbaudes valsts iestādes ārvalstniekam iebraukšanu Latvijā tomēr liedz, daļu no samaksātā augstskolas patur sev.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) raidījumam atzinis, ka ir augstskolas, kas ārvalstu studentus piesaista godprātīgi, bet ir arī augstskolas, "kuras, diemžēl, šeit saskata vieglu peļņu".
Ne ministrs, ne arī mācību iestāžu vadītāji nav vēlējušies saukt vārdā sliktos piemērus.
Raidījums norāda, ka pirms gada izteikts līderis termiņuzturēšanās atļauju kārtošanā bija privātā mācību iestāde "Latvijas biznesa koledža". Akadēmiskās informācijas centrā skola bija iesniegusi dokumentus par 2564 ārvalstniekiem, kas ir vairāk nekā Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte kopā. Par dokumentu formēšanu no ārvalstniekiem tiek prasīti 1104 eiro un tikai pēc naudas saņemšanas sākas dokumentu kārtošana vēstniecībās un PMLP.
Tomēr skolas pārstāvji raidījumam noliedza, ka tā krāptos, lai daļu naudas negatīva iznākuma gadījumā ārzemniekiem neatdotu. "Latvijas biznesa koledža" pārtraukusi uzņemt iebraucējus no riskantajām valstīm - Pakistānas un Bangladešas.
Kā LETA jau ziņoja, Drošības policija pārskatā par pagājušo gadu atzīst, ka pieaug risks, ka, uzdodoties par studentu, Latvijā un līdz ar to arī citās Šengenas zonas valstīs var ieceļot radikāli noskaņotas, ar terorismu saistītas personas.
DP pārskatā teikts, ka pagājušajā gadā Latvijā studijas turpināja aptuveni 200 studentu no valstīm, kurās ir nozīmīga teroristu klātbūtne. Lai arī šādu studentu skaits kopš 2014.gada nav būtiski mainījies, DP konstatējusi tendenci, ka tieši pēdējā gada laikā peļņas nolūkā tiek izvērsta pastiprināta jauno studentu piesaistīšanas kampaņa valstīs, kur ir nozīmīga teroristu klātbūtne.
DP norāda, ka potenciālo ārvalstu studentu atbilstības pārbaudes tiek veiktas ļoti virspusēji, kā rezultātā pieaug risks, ka, uzdodoties par studentu, Latvijā un līdz ar to arī citās Šengenas zonas valstīs var ieceļot radikāli noskaņotas personas.
