Īpašumu Pierīgā Rudīte Gibze iegādājās pirms 20 gadiem. Māja nebija labiekārtota un apkārt valdīja haoss. Mājas atjaunošanai ņemts iespaidīgs kredīts bankā. Īpašumā neapbūvētā zeme ir tik liela, ka pietiktu vietas vēl divām tādām pašām ēkām. Rudīte joko, ka tās viņa glabājusi kā savu pensiju fondu. Tomēr pēdējo mēnešu notikumi rāda, ka Rudīte palikusi ne tikai bez iekrājuma vecumdienām, bet arī bez sava vienīgā īpašuma un dzīvesvietas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Rudīte sirgst ar smagu slimību- viņai diagnosticēta multiplā skleroze. Slimības saasinājuma brīžos viņa ir izklaidīga un pavirša. Pirms 9 gadiem nesamaksāto parādu gāzei Rudītei bija pavisam piemirsusi. Un nesamaksāja to arī tad, kad uzņēmums pret viņu vērsās tiesā. Spriedumā summa pieauga jau līdz 1500 eiro.
Lieta nonāca pie tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga. Pēc viņa paziņojuma saņemšanas pagājušā gada 6.oktobrī Rudīte devās pie tiesu izpildītāja, kur mutiski vienojās, ka parādu atmaksās pa daļām 4 mēnešos. Rudīte deklarēja, ka ir maksātspējīga - viņai esot regulāri ienākumi un pieder vērtīgs īpašums Rīgā. Nekādu kustamo mantu Rudīte pēc tiesu izpildītāja ieteikuma neuzrādīja, lai gan viņai pieder visa iedzīve, kas atrodas mājā.
Tiesu izpildītājs steidziess un nav gaidījis februāri, par kuru ar parādnieci iepriekš vienojās, jo likums neuzliek par pienākumu šāda mutiskas vienošanās pildīt. Jau pēc pirmā mēneša, kad neienāca pirmais maksājums, 13 dienās Veinbergs sagatavoja māju izsolei.
Vienas dienas laikā tapa firmai “Interbaltija“ pasūtītais īpašuma novērtējums. Māju un zemi novērtēja par 165 tūkstošiem eiro. Un to, ka māja pa Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām izlikta izsolē, īpašniece pamanīja par vēlu.
Mājas novērtējumu Rudīte varēja apstrīdēt, taču to neizdarīja, jo vērtējumu, tāpat kā paziņojumu par izsoli pa pastu nesaņēma. Tobrīd arī saasinājās Rudītes smagā slimība. Darījumu tukšajā periodā 4.janvāra izsolē piedalījās tikai 3 dalībnieki. Īpašumu par 180 tūkstošiem eiro, tātad tikai nedaudz virs izsoles sākumcenas, iegādājās uzņēmējs Boriss Ulmans, kuram īpašums nebija svešs. Ulmans iepriekš bijis Rudītes īpašumā un to rūpīgi izpētījis.
"Viņš (Boriss Ulmans) ieradās, izpētīja visu manu māju. Pēc tam, kad jau gāja uz izsoli, man bija skaidrs, ka tā ir shēma, rūpīgi atstrādāta shēma," uzskata Rudīte.
Latvijas pasta banka valdes priekšsēdētājs Boriss Ulmans apstiprina, ka apskatījis Rudītes īpašumu, jo gribēja to iegādāties privātajām vajadzībām. Viņi toreiz neesot vienojušies par cenu- taču mēnesi vēlāk Ulmans īpašumu izdevīgi nopirka izsolē.
Tiesu izpildītājs apgalvo, ka nav redzējis citu veidu, salīdzinoši nelielā parāda atmaksai, kā pārdot vairākus simtus reižu vērtīgāko Rudītes māju. Turklāt viņam bijusi informācija, ka īpašumu varētu drīz izsolīt banka-kā hipotekārais kreditors.
Kā zināms, tiesu izpildītāja atlīdzība ir atkarīga no piedzenamās summas lieluma. Ja piedzīts būtu tikai gāzes parāds, Veinberga honorārs būtu vien 225 eiro liels. Taču no mājas pārdošanas izsolē tiesu izpildītājs nopelnīja nepilnus 10 tūkstošus eiro.
Pirms vairākiem gadiem "Nekā personīga" stāstīja par tiesu izpildītāja Veinberga saistību ar citu aizdomīgu shēmu. Atsaucoties uz kādu 14 gadus senu līgumu no uzņēmējas Baibas Veinbergas kontiem tiesu izpildītājs centās noņemt vairāk nekā 2 miljonus eiro. Tiesā pierādīja, ka līgums ir fiktīvs. Daļu naudas izdevās saglābt, bet daļu tiesu izpildītājs bija paspējis aizskaitīt uz citu valsti, kur tā pazuda. Tiesu izpildītājs bija dusmīgs un vēlāk tiesājās ar kādu banku, ka tā pabrīdināja uzņēmēju, un neļāva viņam noņemt no uzņēmējas konta visus viņas uzkrājumus. Uzņēmēja Veinberga ir mirusi, bet policijas sāktā izmeklēšana par viņas naudas izkrāpšanu, turpinās.
Tā var būt tikai sakritība, taču abos gadījumos daļu būtiskus, pa pastu sūtītu dokumentus, ko parādniecēm būtu vajadzējis saņemt, lai piedziņu apturētu, viņas nesaņēma.
