Drošības policija (DP) atzinīgi vērtē Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos likuma grozījumos, kas aizliegtu izceļot no valsts potenciālajiem radikāļiem, jo šobrīd trūkst instrumentu, kā preventīvi vērsties pret šādām personām.
DP atzinīgi vērtē sagatavotos grozījumus, jo šobrīd atbildīgajām iestādēm trūkst tiesisku instrumentu, kā preventīvi vērsties pret personām, kas vēlas izceļot uz konfliktu reģioniem un, iespējams, iesaistīties prettiesiskās darbībās. Šobrīd viens no nedaudzajiem rīkiem ir preventīvas sarunas, kas ne vienmēr ir efektīvas, aģentūrai LETA skaidroja DP preses sekretāre Līga Pētersone.
DP lietvedībā ir trīs kriminālprocesi par Latvijas iedzīvotāju iespējamu prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Tāpat DP rīcībā ir informācija arī par vairāku Latvijas iedzīvotāju iespējamu prettiesisku iesaistīšanos bruņotā konfliktā Ukrainā.
DP arī savā pagājušā gada publiskajā pārskatā uzvērusi, ka pēdējā laikā ir pieaudzis to personu skaits, kas dodas uz konfliktu reģioniem Sīrijā. Līdz ar to pieaug nepieciešamība pēc šādiem preventīviem, tiesiskiem instrumentiem.
Lai nepieļautu, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos, IeM ir sagatavojusi grozījumus likumos, kas paredzēs šādiem cilvēkiem iespēju ar iekšlietu ministra rīkojumu aizliegt izceļot no Latvijas. Par jauno normu pārkāpšanu varēs piemērot kriminālatbildību.
Kā norāda IeM, ņemot vērā pašreizējo situāciju drošības jautājumos, vairākas valstis ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Viens no valsts līdzekļiem minētā novēršanai ir ierobežot personas tiesības ceļot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Šengenas līguma dalībvalstīm un trešajām valstīm.
Šo ierobežojumu piemērošana ir kā galējais līdzeklis attiecīgā mērķa sasniegšanai. IeM norāda, ka valstij piešķirtās pilnvaras ierobežot tiesības ceļot ir izmantojamas izņēmuma gadījumā, rūpīgi pārbaudot ierobežojuma samērīgumu, tādējādi novēršot pārvietošanās brīvības pārkāpumu.
Pašreiz Latvijā nav paredzētas pilnvaras ierobežot personas tiesības ceļot, ievērojot sabiedrības un nacionālās drošības intereses. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam procesa virzītājam ir tiesības noteikt aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Taču minētais ir piemērojams tikai tajos gadījumos, kad pret personu ir sākts kriminālprocess.
Gadījumos, kad kriminālprocess nav sākts, bet drošības iestādēm ir attiecīgās ziņas par personas iespējamo vēlmi iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, valsts rīcībā nav preventīva mehānisma personas ceļošanas tiesību ierobežošanai.
IeM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par izceļošanas aizlieguma pārkāpšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu - ne ilgāku par trim mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Plānots, ka sagatavotie grozījumi abos likumos stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī, taču pirms tam vēl grozījumi jāpieņem Saeimai.
