Latvijas politikas veidotāju centieni mazināt ēnu ekonomiku ir ievērojami atslābuši, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
Pētījumā norādīts, ka 2011.gada un 2012.gada dati par ēnu ekonomikas apjomu Baltijas valstīs apstiprina pieņēmumu, ka liela mēroga un nopietni pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai nes rezultātus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru.
"Krīzes gados finanšu palīdzība Latvijai tika sniegta, pretī nodrošinot valdības īstenotos vairāk nekā 60 dažādus politikas pasākumus cīņai pret neformālo ekonomiku 2010.-2013.gadā, un lielākā daļa reformu tika īstenotas jau pašā sākumā, proti, 2010. un 2011.gadā. Aprēķini par Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos gados atbilst pieņēmumam, ka apzināti politiskie centieni samazināt ēnu uzņēmējdarbību nozarēs bija veiksmīgi. Latvija piedzīvoja lielu ēnu ekonomikas samazinājumu no tās augstākā punkta - 38% 2010.gadā līdz zemākajam punktam 2012.gadā, kad ēnu ekonomika samazinājās līdz 21%," teikts pētījumā.
Pētījuma autori atzīst, ka, pabeidzot šī vērienīgā politikas pasākumu kopuma īstenošanu, Latvijas politikas veidotāju centieni mazināt ēnu ekonomiku ir ievērojami atslābuši. Minētais regulējošais un politisko centienu atslābums, visticamāk, veicinājis izmaiņas secīgajā Latvijas ēnu ekonomikas apjoma samazinājumā, kas ir spēcīgs signāls tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana prasa nepārtrauktu politikas veidotāju un izpildiestāžu, kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, darbu.
Pētījuma autori uzskata, ka Latvijas politikas veidotājiem būtu īstais brīdis īstenot otru liela mēroga un nopietnu politikas pasākumu kopumu ar mērķi apkarot ēnu ekonomiku, līdzīgi kā tas tika darīts 2010.-2013.gadā. "Reformas varētu koncentrēt uz uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšanu, kā arī būvniecības nozari, jo šīs ir visproblemātiskākās ēnu ekonomikas komponentes," atzīst eksperti.
Pētījuma autori, balstoties uz rezultātiem par ēnu ekonomikas noteicošajiem faktoriem, rosina vairākas pieejas politikas veidotājiem, lai samazinātu ēnu ekonomikas lielumu Baltijas valstīs. Pirmkārt, mazinot neapmierinātību ar nodokļu sistēmu, varētu tikt samazināta ēnu ekonomika. Šo problēmu varētu risināt, nodrošinot stabilāku nodokļu politiku, nosakot taisnīgākas nodokļu likmes, raugoties no uzņēmēju un darbinieku skatpunkta, kā arī uzlabojot pārredzamību nodokļu izlietojumā.
Otrkārt, palielinoties iespējamībai, ka pārkāpums tiks atklāts, varētu samazināties ēnu ekonomikas uzņēmējdarbība. To varētu panākt, palielinot nodokļu auditu skaitu, ieviešot brīdināšanas shēmas, kuras veicina ziņošanu iestādēm par pārkāpumiem, un palielinot ieguldījumus tehnoloģijās, kuras palīdz konstatēt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Treškārt, pētījuma autori redz, ka etniskais sastāvs arī ietekmē ēnu ekonomikas līmeni, ko, iespējams, nosaka fakts, ka minoritāšu grupas nejūtas tik iesaistītas sabiedrībā un valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā. Tādējādi sociālās vienotības un minoritāšu integrācijas jautājumu risināšana var palīdzēt samazināt ēnu ekonomiku.
Jau ziņots, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir audzis, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir sarucis par 2,2%. Lietuvā ēnu ekonomika augusi par 2,5%, sasniedzot 15%, savukārt Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir 14,9% jeb par 1,7% vairāk nekā pirms gada.
