Atsevišķos gadījumos iestādēm nav izpratnes par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas uzliek pienākumu tai izvērtēt Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētos pārkāpumus, secinājusi Valsts kontrole.
Vērtējot likuma prasību īstenošanu, konstatēts, ka iestādes nereti atsakās pildīt šī likuma 15.panta otrās daļas prasības, kas paredz - ja likuma pārkāpumus ir konstatējusi Valsts kontrole, revidējamai vienībai piecu mēnešu laikā pēc revīzijas ziņojuma apstiprināšanas ir jāinformē Valsts kontrole par personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem.
Analizējot līdz šim saņemto informāciju, Valsts kontrole secinājusi, ka šādu likuma prasību neievērošanas gadījumu ir daudz. Gadījumā, ja iestādes tomēr sniedz šādu informāciju, tā nav pilnīga - informācija netiek sagatavota un iesniegta tādā apjomā, lai Valsts kontrole varētu gūt pārliecību, ka personu atbildības izvērtēšana un sodīšana ir notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Kā piemēru Valsts kontrole min gadījumus, kad netiek vērtēta visu pārkāpuma izdarīšanā iesaistīto personu atbildība, netiek norādīti iemesli, kāpēc atbildīgajai amatpersonai nevar piemērot atbildību un atgūt tās nodarītos zaudējumus.
Tāpat secināts, ka iestādes nemēdz atbildēt uz Valsts kontroles vēstulēm. Tā rīkojušās Labklājības ministrija un Satiksmes ministrija. Lai gan sākotnēji Labklājības ministrija sniegusi atbildi par revīzijas ziņojumā konstatētos pārkāpumus pieļāvušo personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem, tā nav apmierinājusi Valsts kontroli, tāpēc nosūtīta vēstule ar lūgumu izpildīts normatīvajā aktā noteiktās prasības. Lai gan vēstule nosūtīta 25.februārī, atbilde joprojām nav saņemta.
Cita problēma ir vienotas pieejas trūkums personu atbildības izvērtēšanā un atbildības piemērošanā, min Valsts kontrole.
