Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Diplomātu Vešņakovu nomainīs stratēģis Lukjanovs

VEŠŅAKOVS/LUKJANOVS. Ikviens vēstnieks pilnvarots pārstāvēt savas valsts politiku, tomēr katram ir savs rokraksts. Aleksandru Vešņakovu interesēja kultūras un ekonomikas saites. Kas interesēs Krievijas drošības stratēģi Jevgeņiju Lukjanovu? © F64

Krievijas Federācija gatavojas mainīt vēstnieku Latvijā. Ar Aleksandru Vešņakovu mūsu diplomātiskajam dienestam jau tāpat ir gana liela noņemšanās, bet viņa pēctecis Jevgeņijs Lukjanovs Latvijai varētu būt vēl problemātiskāks personāžs. Viņš nav profesionāls diplomāts – nāk no prezidentam Vladimiram Putinam tuvākām aprindām.

Vēsti par gaidāmo vēstnieku maiņu izplatījusi Krievijas ziņu aģentūra RIA Novosti, kurai esot savs avots Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejā. Pašlaik J. Lukjanovs ir Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāra vietnieks. Krievijas medijos viņš plaši citēts burtiski pirms dažām dienām - komentējis Krievijas reakciju uz NATO aktivitātēm austrumu pierobežā. «Pretraķešu aizsardzības elementu un raķešu palaišanas iekārtu izvietošana, notēmējot tās uz mūsu stratēģiskajiem kodolspēkiem - tā viņiem ir problēma. Viņi automātiski kļūst par mūsu mērķiem.» Tas tika teikts par Poliju un Rumāniju.

Vai nākamais vēstnieks, ja par tādu tiešām tiks apstiprināts, Latvijai būs vēl nedraudzīgāks par esošo, spriest pāragri. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds atgādina, ka vēstnieka pienākums ir pārstāvēt savas valsts oficiālo pozīciju un nekādu dižu manevra iespēju tur neesot. Cita lieta, ka Krievijā tagad katrs cenšas būt pēc iespējas tuvāks varas elitei un iztaisās putiniskāks par pašu Putinu.

Pats vēstnieka maiņas fakts neesot pārsteigums, jo A. Vešņakovs amatā ir jau astoto gadu, kas ir ļoti daudz. Salīdzinājumam - Latvijas vēstnieki parasti tiek rotēti ik pēc četriem gadiem. Iespējams arī, ka A. Vešņakovs nolēmis doties pelnītā atpūtā. Sešdesmit četri gadi tomēr.

Taču īsto intrigu A. Sprūds saskata citā faktā - uz Latviju netiks sūtīts profesionāls diplomāts. Atšķirībā no sava priekšgājēja J. Lukjanovam patiešām nav diplomāta izglītības. Līdz darbam Krievijas Drošības padomē viņš bijis Krievijas prezidenta pilnvarotā pārstāvja Ziemeļrietumu federālajā apgabalā vietnieks sociālekonomiskajos jautājumos. Tiesa gan, arī profesionālais diplomāts A. Vešņakovs mēdzis pārkāpt diplomātijas etiķeti, un vēl šopavasar Ārlietu ministrija izsauca vēstnieku sniegt paskaidrojumus, jo viņš «pārsniedzis diplomātiskajā praksē pieņemtās robežas». Krievu presē A. Vešņakovs paziņojis, ka Latvija demonizē Krieviju, izteicās kritiski gan par mūsu iekšpolitiku, gan ārpolitiku, pārmeta vēstures falsifikāciju. Protams, arī pēc izskaidrošanās, turklāt nebūt ne pirmās, vēstnieka attieksme nav mainījusies, un Kremlis viņu toreiz atbalstīja. Oficiālu paziņojumu par vēstnieka maiņu Latvijas Ārlietu ministrija vēl nav saņēmusi. Preses sekretārs Raimonds Jansons skaidro, ka parastā kārtība ir šāda - vispirms ir paziņojums, tad vēstnieks beidz savu kadenci, un darbu līdz jaunā vēstnieka atbraukšanai pilda vēstniecības otrā persona. To, ka vēstnieka darbs tuvojas noslēgumam, varot noprast arī netieši, jo samazinās plānotās aktivitātes. A. Vešņakova veikumu Ārlietu ministrija komentēt atturas, vien norāda, ka diezin vai viņa pilnvaru termiņš būtu saistāms ar Latvijai netīkamajiem izteikumiem.