Latvijas Zemessardze 23. augustā svinēs 25 gadu pastāvēšanas jubileju, un tas arī būs pēdējais nozīmīgais pasākums līdzšinējā amatā Zemessardzes komandierim Leonīdam Kalniņam.
Viņa vietā valdība nolēmusi iecelt Aināru Ozoliņu - abi ir brigādes ģenerāļi.
Aizsardzības ministrija Neatkarīgajai skaidro, ka virsnieku rotācija ir gluži normāla NATO valstu prakse. Tai pakļauti visi, no jaunākajiem līdz pat augstākajiem virsniekiem. Tautas valodā - lai neaizsēdētos un turpinātu veidot karjeru. Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins piebilst, ka nekādus zemūdens akmeņus te nevajagot meklēt.
Rotācija neesot saistīta ar uzticības zaudēšanu, jo nekādu dižu skandālu, kas varētu būt tam par iemeslu, Zemessardzē patiešām nav bijis. Brāķa sapiera lāpstu iepirkums attiecas uz Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkumu centru, un tur vainīgie jau sukas no ministrijas dabūjuši. Tikmēr Zemessardze par apzinīgu saimniekošanu ir saņēmusi Valsts kontroles atzinības rakstu - pērnā gada revīzijas gaitā esot bijusi laba sadarbība.
Oficiālais formulējums Ministru kabineta rīkojuma projektā, kādēļ nepieciešama ģenerāļu rotācija, ir «dienesta interesēs». Tā skars kopumā trīs virsniekus. Tātad brigādes ģenerālis A. Ozoliņš tiek iecelts Zemessardzes komandiera amatā. Līdz šim viņš pildīja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka pienākumus. Brigādes ģenerālis L. Kalniņš tiek iecelts Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka amatā. Savukārt ģenerālmajors Juris Zeibārts, kurš līdz šim vadīja Apvienoto štābu, no jūlija turpinās dienestu militārā pārstāvja amatā NATO un Eiropas Savienībā.
Darba visiem trim būs daudz, jo īpaši jaunajam Zemessardzes komandierim. Līdz ar aizsardzības jomas nokļūšanu valdības prioritāšu augšgalā pastiprināta uzmanība pievērsta Zemessardzes attīstībai. Mirušās dvēseles personāla sarakstos aizstāj dzīvi cilvēki, un nauda viņu apmācībai vairs netiek žēlota.
Kā ziņo Aizsardzības ministrija, lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību, tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām. Tiks attīstītas pretgaisa aizsardzības, prettanku, inženieru, aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem un netiešā uguns atbalsta spējas. Plānota individuālā ekipējuma iegāde, kā arī turpināsies intensīvas apmācības. Pamazām Zemessardze tiek arī pie jauniem ieročiem un militārās tehnikas.
