Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Armijas mehanizāciju sāk ar Pērkonu un Zobenu

© F64

Kad 2014. gadā ar britiem tika parakstīts 39,4 miljonus britu mārciņu vērts līgums par 123 lietotu kāpurķēžu bruņumašīnu iegādi, skeptiķi vaimanāja, ka uz Latviju tiek gādāts kaut kāds šrots.

Taču, šķiet, viņi būs maldījušies. Latviešu karavīri, kas strādā ar pirmajām 20 uz Latviju atgādātajām mašīnām, saka tikai atzinīgus vārdus: kapitāli atjaunotas un modernizētas, izturīgas, un galvenais - mūsu ģeogrāfiskajiem apstākļiem ideāli piemērotas. Vakar tās tika izrādītas plašākai publikai.

Gan amerikāņu, gan vāciešu smagie tanki Latvijas apvidū grimst iekšā - pārāk smagi. Angļi solīja, ka viņu bruņumašīnas izbrauks visur, kur spēj iet karavīrs pilnā ekipējumā, un latvieši to pārbaudīja. Seržants Sergejs Kolosovs ir viens no instruktoriem, kuri Lielbritānijā apguva bruņumašīnu lietošanas teorētiskās un praktiskās apmācības kursu. Tagad viņš nodod šīs zināšanas tālāk. Mašīnas testētas ne tikai mūsu smiltīs un purvos. Braukušas arī pāri PET ūdens pudelēm. Zem parastas kravas mašīnas svara tās sasprāgušas, taču zem bruņumašīnas - ne. Gudrība tajā, ka kāpurķēdes sadala svaru, turklāt bruņumašīna būvēta no duralumīnija, kas ir izturīgs un viegls materiāls. Mašīna arī spēj šķērsot metru dziļu ūdeni, un pat tad līdz gaisa ieplūdes vietai vēl paliek daži centimetri. Caurgājība lieliska, turklāt apvienojumā ar labu dinamiku. Taisnā gabalā dīzeļmotors spēj attīstīt līdz pat 80 kilometriem stundā, un būtiski, ka jauda netiek zaudēta pagriezienos. Kāpurķēžu traktors pagriezienā vienu ķēdi piebremzē, bet bruņumašīnas jauda tiek pievadīta pagrieziena ārmalas ķēdei, tādējādi ātrums nemazinās. Sākotnēji bruņumašīnas ražotas ar benzīna dzinējiem, taču šis dīzeļmotors ir ekonomisks. Ēd ap 50 litriem uz 100 kilometriem. Salīdzinājumam: vecajā krievu tankā bija jālej 300 litru. No mobilitātes viedokļa svarīgs ir arī kompaktums - šīs bruņumašīnas var ērti transportēt gan ar vilcienu, gan lidmašīnu.

Neatkarīgajai bija iespēja arī iesēsties vadības krēslā vienai no piecām Latvijas pasūtinātajām bruņumašīnas modifikācijām. Pašlaik piegādāti 10 Zibeņi - vieglie tanki. Un 10 Pērkoni. Kad pretinieks periskopā pamanīts, Pērkona karavīri lec laukā, izšauj raķeti un laižas lapās vai pakaļ nākamajam upurim.

Ja kādreiz ir braukts ar traktoru, iemācīties vadīt šo bruņumašīnu varot ātri. Šāds kurss karavīriem ilgst piecas nedēļas. Septiņi ātrumi uz priekšu, septiņi atpakaļ - pārslēdzami kā motociklam, ar kāju. Stūres nav. Tās vietā starp kājām divas sviras - katra savai kāpurķēdei. Ātrumkārba ir pusautomātiskā - pedālis centrbēdzes sajūgam nav nepieciešams. Vecos laikos tankistiem bija garuma ierobežojums, taču šī mehanizācijas projekta apkalpošanai bruņotajiem spēkiem nenāksies veikt punduru iesaukumu. Arī 1,90 metrus garš karavīrs šajā mašīnā var justies gana komfortabli. Apresnēt gan nav ieteicams, jo tad ar uzkabi lūkā būs grūti ielīst.

Saskaņā ar līgumu vienas bruņutehnikas vienības cena ir 871 tūkstotis eiro. Pati mašīna maksā 334 tūkstošus. Ieroči 87 tūkstošus, modernizācija 62 tūkstošus. Vēl 41 tūkstotis atvēlēts uzturēšanai un rezerves daļām.

Savukārt visa mehanizācijas projekta kopējā summa ir 249,5 miljoni eiro (iekļautas arī algas personālam, degvielas iegāde u.c. pozīcijas). Lielie maksājumi Latvijai vēl ir tikai priekšā - laika posmā līdz 2021. gadam.

Nekādu šaubu par projekta īstenošanas nepieciešamību aizsardzības resora vadībai nav. «Sevišķi, ja atceramies Trampa kunga teikto,» zīmīgi piebilst aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.