Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments šodien atcēlis Administratīvās rajona tiesas 2009.gada spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Rīgas pašvaldības aizliegums biedrībai "Daugavas Vanagi Latvijā" 16.martā rīkot vairākus pasākumus.
2009.gada 13.martā Administratīvā rajona tiesa noraidīja "Daugavas Vanagu Latvijā" pieteikumu, kurā biedrība bija lūgusi atcelt Rīgas pašvaldības aizliegumu 16.martā rīkot gājienu cauri Vecrīgai uz Brīvības pieminekli. Spriedums tika apstrīdēts Senātā, kas lietu izskatīja šā gada 9.februārī.
AT Senāts šodien nolēma nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.
LETA jau ziņoja, ka toreizējais "Daugavas Vanagu" pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš aģentūrai LETA pērn pauda uzskatu, ka šis tiesas lēmums esot nepārdomāts.
Rīgas domes Sapulču, piketu un gājienu pieteikumu izskatīšanas komisija 2009.gada 16.martā jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa aizliedza, ņemot vērā drošības struktūru ieteikumus.
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja toreizējā Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga preses sekretārs Uģis Vidauskis, šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" normām, kas liek ņemt vērā drošības struktūru ieteikumus un ļauj aizliegt pieteiktos pasākumus.
"Izpilddirektors nebūt nav priecīgs, ka bija jāaizliedz visi pasākumi, īpaši "Daugavas Vanagu" gājiens, bet konkrētā situācija valstī un šī nopietnā informācija no drošības iestādēm lika pieņemt šādu lēmumu," pērn sacīja Vidauskis.
Kā norādīja izpilddirektora pārstāvis, pasākuma norise pie Brīvības pieminekļa ir drošības struktūru kompetencē - vai nu viņi visu teritoriju pie pieminekļa norobežo ar žogu vai arī izvieto barjeras, kas novirza cilvēku plūsmas.
