Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs pienākums pēc amatpersonas deklarācijas iesniegšanas veikt deklarācijā iekļauto datu salīdzināšanu ar tā rīcībā esošo informāciju, paredz šodien, 25.augustā, valsts sekretāru sanāksmes sēdē izsludinātais likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā grozījumu projekts.
Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai.
Grozījumi likumā paredzēs skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu un pienākumu VID salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju.
Iecerētie grozījumi likumā paredz, ka valsts amatpersonām būs pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī laulātajam pielīdzinātu personu, kas atbilst šādiem kritērijiem - pastāvīgi dzīvo kopā ne mazāk kā vienu gadu, ir kopīga saimniecība un cieša personiska saikne, bet nav noslēgta laulība.
Finanšu ministrijā informē, ka definīcija patlaban ir formulēta tādējādi, ka laulātajiem pielīdzinātajām personām likumdošana neliedz iespēju noslēgt laulību, taču tās nav izvēlējušās savas attiecības nostiprināt šādā veidā, savukārt laulības jēdziens izriet no Latvijas Satversmes.
FM uzsver, ka nereģistrētas attiecības, kad personas dzīvo kopā un tām ir kopīga, nedalīta saimniecība, tiek apzīmētas arī citos normatīvajos aktos, kā arī tiek noteiktas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par laulātajam pielīdzināmu personu, piemēram, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.
Ņemot vērā, ka valsts amatpersonai ir jābūt atklātai sabiedrības priekšā, un ievērojot nereģistrētajās attiecībās esošo personu ciešo ekonomisko un personisko saikni, ir jāparedz iespēja sabiedrībai, tostarp kontrolējošām iestādēm, pārliecināties, ka valsts amatpersona, ja tā atrodas nereģistrētajās attiecībās, sava amata pienākumu izpildē darbojas tikai un vienīgi valsts un sabiedrības interesēs, nevis nereģistrētajās attiecībās esošo partneru personiskajās vai mantiskajās interesēs, līdz ar to pastarpināti arī savās interesēs, jo, uzlabojoties partnera materiālajam stāvoklim, uzlabojas viņu abu kopējā ģimenes labklājība.
Grozījumi paredz arī liegumu amatpersonām uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Nosakot valsts amatpersonai maksimālo iespējamo skaidras naudas uzkrājumu, tika ņemts vērā jau šobrīd likumā noteiktais 20 minimālo mēnešalgu slieksnis, kas ir noteikts attiecībā uz darījumu, parādsaistību, aizdevumu un uzkrājumu deklarēšanu. Konkrētie grozījumi vērsti, lai mazinātu iespēju valsts amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju nākotnē pieņemt kukuli jeb materiālu vērtību, mantisku vai citāda rakstura labumu, jau iepriekš norādot šādus naudas uzkrājumus deklarācijā.
Ar šiem grozījumiem ir noteikts jauns pienākums valsts amatpersonām iesniegt papildu deklarāciju mēneša laikā no darījuma notikšanas brīža, ja veiktā darījuma - saņemtā dāvinājuma, mantojuma, izsniegta vai saņemta aizdevuma - summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Grozījumi likumā izstrādāti, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, kā arī ierobežotu valsts amatpersonu iespējas, pildot dienesta pienākumus, gūt personisku labumu, kā arī lai, konstatējot šādus gadījumus, būtu iespējams vērsties pret šādām amatpersonām, uzsver FM.
Kā ziņots, FM saskaņošanai šonedēļ nodeva grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kurā rosina valsts amatpersonai noteikt pienākumu deklarācijā norādīt arī personu, ar kuru tai ir kopīga saimniecība, proti, nav noslēgta laulība, bet personas dzīvo kopā.
Likumprojektu izstrādā FM, norādot, ka patlaban normatīvais regulējums nosaka personām, kam ir piešķirts valsts amatpersonas statuss, papildu atbildību un atklātību pret valsti un sabiedrību. Proti, valsts amatpersona savā deklarācijā norāda sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārdu, uzvārdu un radniecību, lai tādējādi sabiedrība pārliecinātos, ka valsts amatpersonas savus pienākumus veic godīgi un apzinīgi un viņu pieņemtos lēmumus neietekmē personiskās intereses un vēlme gūt materiālu vai citādu labumu.
