Lēmums par sociālās aprūpes centra Kalkūni slēgšanu nav galīgs, pēc viesošanās pansionātā ceturtdien sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs. Tajā pašā laikā ministram nav pārliecības, ka, centru nereformējot un visu atstājot tāpat kā līdz šim, nākotnē būs labāk centra iemītniekiem, īpaši bērniem.
Kalkūnos, kas ir vienīgais aprūpes centrs bērniem ar smagu invaliditāti Latgalē, viesojās arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš aicināja Labklājības ministriju pieņemt pārdomātu un izsvērtu lēmumu. Tiesībsarga mērķis bija iepazīties ar Kalkūnu darbību, aprunāties ar darbiniekiem, kā arī apspriesties ar labklājības ministru par iespējami labāko rīcību, reorganizējot Kalkūnus. «Tehniski pārcelt centra iemītniekus no viena centra uz citu nav pareizais risinājums, tas nekādā ziņā nav pieņemami,» teica J. Jansons. Par to viņš arī pārliecinājies, viesojoties centrā. Nākotnē, protams, šo cilvēku un īpaši bērnu interesēs ir dzīvot sabiedrībā, saņemot visu nepieciešamo atbalstu un aprūpi.
Deinstitucionalizācija, norāda tiesībsargs, ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt nepieciešamo atbalstu, lai cilvēks spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē, bet pašlaik šis process notiek mākslīgi, jo tiek slēgtas iestādes un bērnus plānots pārvietot uz citām iestādēm, bet pie ģimeniskas vides nodrošināšanas netiek strādāts. «Šāda rīcība neatbilst deinstitucionalizācijas būtībai,» saka tiesībsargs.
«Nevienu brīdi nav domāts atstāt šos bērnus bez aprūpes, jāvērtē, kāda aprūpes forma un pakalpojums katram nepieciešams,» teica ministrs. Ministrijā ir nomainīta speciālistu grupa, kas strādā pie šiem jautājumiem, un Kalkūnu situācija tiks izvērtēta vēlreiz. «Pašlaik man nav radusies pārliecība, ka uzreiz būtu atceļams rīkojums par centra slēgšanu,» saka J. Reirs. Ja centru nereformē, Latgales reģionam nebūšot iespēju pretendēt uz Eiropas naudu tieši deinstitucionalizācijai. Kalkūnos pašlaik dzīvo 81 pieaugušais un 57 bērni ar smagiem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Kalkūnos arī uzņem zīdaiņus, kuri palikuši bez vecāku gādības.
Šogad tiek slēgts arī pansionāts Allaži, arī par to saņemta sūdzība Tiesībsarga birojā. Tikai 12 no 97 Allažu iemītniekiem izteica vēlmi nonākt savā dzimtajā pašvaldībā un sākt sociālo rehabilitāciju, lai dzīvotu sabiedrībā. Lielākā daļa cilvēku vienkārši pārvietoti uz citiem centriem. Secinājums - pašreizējā situācijā cilvēki nav gatavi dzīvot patstāvīgi, bet apkārtējā vide - nav gatava pieņemt un atbalstīt.
