Fragments no tiesu runām tā dēvētajā Lemberga prāvā Rīgas apgabaltiesā 2016. gada 13. septembrī.
Apsūdzētais Aivars Lembergs: - Godātā tiesa, man ir lūgums, es jau pagājušo reizi teicu. Saistīts ar tiesas darba organizāciju, atbilstoši Kriminālprocesa likumam un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.
Tiesnesis Boriss Geimans: - Tā!
Lembergs: - Es jau vakar gribēju.
Geimans: - Piedodiet, piedodiet, jums būs, vēl būs iespēja pieteikt savus lūgumus. Tagad mēs gribam tomēr uzsākt apsūdzētā pratināšanu.
Lembergs: - Bet, godātā tiesa, es atvainojos! Kriminālprocesa likums nosaka, ka pa priekšu pārbauda apsūdzības lieciniekus, pierādījumus.
Geimans: - Nekur likumā nav teikts, ka lūgumi, teiksim, pa priekšu mums jāuzklausa.
Lembergs: - Nē! Tātad, godātā tiesa, es vēl neesmu, es gribu, lai jūs pieņemat tādu lēmumu, ka apsūdzības liecinieki ir visi pārbaudīti un viņu pierādījumi visi pārbaudīti. Tas ir Kriminālprocesa likums, kas skaidri definē šādu te lietu. Kāpēc tas ir svarīgi? Svarīgi tas ir tāpēc, ka mums jau ir tādi fakti, ka cietušie - Gulbis, piemēram, vai cietušā pārstāvis Krūmiņš - viņi nenāk liecināt, bet savukārt, izmantojot lietas materiālus, pēc tam iesniedz rakstiskas liecības, kuras piefrizē klāt - tā, kā vajadzīgs ir apsūdzībai. Savukārt, ja jūs nolemjat, ka visi viņu apsūdzības liecinieku ir pārbaudīti un viņu pierādījumi visi pārbaudīti, līdz ar to man kļūst skaidrs, ka no apsūdzības puses ne liecinieki, ne citi pierādījumi nebūs. Līdz ar to tad es jums pieteikšu savus lieciniekus, jo es viņus vēl neesmu pieteicis. Jo es negribu pieteikt pat tā, lai viņi dzird uzvārdus, kādi man vajadzīgi. Jo, lai viņi nevarētu iespaidot lieciniekus - ne Gulbis, ne Krūmiņš to nevarētu izdarīt.
Geimans: - Jums jau sen bija dota tāda iespēja pieteikt savus lieciniekus.
Lembergs: - Nē, godātā tiesa, tādu iespēju man nedod Kriminālprocesa likums, jo Kriminālprocesa likums skaidri nosaka, ka pa priekšu pārbauda apsūdzības lietu, pratina apsūdzības lieciniekus un apsūdzības pierādījumus un pēc tam tikai apsūdzēto. Tāpēc es uzskatu, ka tas nav netīšām - likums skaidri nosaka, kādā kārtībā. Te ir teikts: 500. panta 2. daļa - pēc prokuroru norādīto pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās apsūdzētā, viņa aizstāvja norādītos lieciniekus. Tātad - pēc! Nu, vēl lēmums nav pieņemts, ka viņu pārbaude ir pabeigta. Ja viņu pārbaude ir pabeigta, tad es izmantošu 500. panta 2. daļā norādītās tiesības, tātad, norādīt lieciniekus, kurus es vēlos aicināt, un tāpat man ir arī rakstiskie pierādījumi, ko es neesmu iesniedzis speciāli līdz tam. Jo viņi vēl vienu apsūdzību var grozīt, pieskaņojot, tā teikt, lai kaut kas tur daudzmaz sanāk. Un viņi atkal to pašu izdarīs, ja. Un tā tas process ies bezgalīgi un es nevarēšu nekādā veidā aizstāvēties, ja. Tāpēc es pieturos pie Kriminālprocesa likuma 500. panta 2. daļas. Šobrīd viņa nav mainīta.
Geimans: - Paldies! Sēdieties, lūdzu!
Lembergs: - Bet es gribu pieteikt lūgumu par man laika došanu iepazīties ar apsūdzību. Man tāds ir lūgums, un to man garantē Eiropas konvencija.
Geimans: - Mēs jau nolēmām uzsākt apsūdzētā pratināšanu, un mēs nemainīsim savu lēmumu.
Lembergs: - Nē, bet es vēlos, lai atļautu man pieteikt lūgumu. Lai es varu izmantot Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā dotās man tiesības. Eiropas konvencija man tās tiesības dod. Jūs nevarat atcelt viņas.
Geimans: - Tā, apsūdzētais, citā tiesas sēdē jums tiks dots vārds sava lūguma pieteikšanai.
Lembergs: - Bet, godātā tiesa, vakar tiesa beidza strādāt pulksten 12. Līdz četriem deviņas lapas nolasīt es varēju 100 reižu. Kāpēc jūs man liedzat tiesības izmantot manas tiesības? Nu, kas jums - ātrāk jāiet prom no darba? Nu, kas par lietu? Kāpēc jūs man liedzat nolasīt manu lūgumu?
Geimans: - Tā, sēdieties, lūdzu! Mūsu lēmums ir galīgs.
Prokurors Aivis Zalužinskis: - Godājamā tiesa, man kā valsts apsūdzības uzturētājam tomēr nedaudz atšķiras viedoklis no jūsu jau, kā jūs sakāt, nolemtā. Manā ieskatā 503. pants pasaka, ka nonāk pie apsūdzētā pratināšanas tikai tad, kad ir pārbaudīti visi pierādījumi lietā. Protams, tas ir tikai prokuroru viedoklis, tiesa lemj pati.
Geimans: - Tā, pārtraukums uz piecām minūtēm.
Pēc pārtraukuma
Geimans: - Tiesu kolēģija konstatēja, ka visi apsūdzības pierādījumi un liecinieki ir pārbaudīti un nopratināti. Nu, izņemot dokumentus pieprasītos. Līdz ar to vairs mēs neklausīsim lūgumus par šo liecinieku vai cietušo aicināšanu.
Lembergs: - Godātā tiesa, man netika dota iespēja nopratināt apmēram 20 apsūdzības lieciniekus.
Geimans: - Mēs jau izlēmām šo jautājumu.
Lembergs: - Godātā tiesa, es tikai gribu pateikt, lai tas ir ierakstīts audio ierakstā un ka jūs to dzirdējāt. Jūs pieņēmāt lēmumu, nedodot man - apsūdzētajam - nopratināt cietušos un apsūdzības lieciniekus.
Geimans: - Paldies, tas ir nofiksēts!
Lembergs: - Jā, tas ir pirmkārt! Kāpēc jūs to darāt? Tas ir labs jautājums!
Geimans: - Šodien jums ir lūgums par citiem jautājumiem, par citiem lieciniekiem?
Lembergs: - Jā, man ir trīs lūgumi.
Geimans: - Ja jūsu lūgums ir par pierādījumu pievienošanu vai par savu liecinieku, aizstāvības liecinieku aicināšanu - tādu lūgumu mēs varam uzklausīt, lūdzu!
Lembergs: - Godātā tiesa, Kriminālprocesa likums nediktē...
Geimans: - Nevajag par likumu! Es - tas ir mūsu lēmums.
