Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc diskusijām valdībā sliecas vairāk atbalstīt to veselības aprūpes finansēšanas modeli, kurš paredz valsts apmaksātu veselības apdrošināšanu.
Šodien valdībā veselības ministre Anda Čakša prezentēja trīs Veselības ministrijas (VM) sagatavotos veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļus. Kā norādīja Čakša, valdībai ir jāizšķiras, vai veselības aprūpes pakalpojuma grozs ir vienots vai fragmentēts, kurš iepirks šos pakalpojumus - valsts vai privātie apdrošinātāji, kā arī - kā pasargāt savus iedzīvotājus gadījumā, kad viņi saslimst. Tāpat ministre norādīja, ka līdz 2023.gadam iecerēts veselībai atvēlēt 14% no valdības kopējiem tēriņiem.
Veselības ministre vēlreiz norādīja, ka atbalsta to modeli, kurš paredz finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, neizveidojot papildu maksājumu iedzīvotājiem, un paredz valsts apmaksātu veselības apdrošināšanu. Tāpat ar šādu modeli visiem iedzīvotājiem tiktu nodrošināti vienādi veselības aprūpes pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai viņi ir nodokļu maksātāji vai iegādājušies apdrošināšanas polises. VM atbalstītais variants gan paredz, ka sistēmā var darboties arī privātie apdrošinātāji, tomēr viņi nodrošinātu tikai kādu ekskluzīvu pakalpojumu saņemšanu pacientiem vai arī ātrāku pakalpojuma saņemšanu.
Kučinskis gan norādīja, ka šodien valdībai nav jāizšķiras par finansējuma avotiem veselības aprūpei, bet gan par finansēšanas modeli. Viņš arī piebilda, ka finansējumu veselības aprūpei nebūs tik viegli atrast kā aizsardzībai, ņemot vērā, ka nepieciešamais naudas apjoms ir lielāks.
Čakšai jautājumus uzdeva arī citi ministri. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) vēlējās noskaidrot par pakalpojumu kvalitātes un izmaksu uzraudzību. Čakša skaidroja, ka, ieviešot šādu modeli, valsts uzraudzītu gan pakalpojumu kvalitāti, gan izmaksu efektivitāti. Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) vēlējās noskaidrot, kā ierobežot jau ielaisto gadījumu skaitu, uz ko veselības ministre norādīja, ka tam neieciešams stiprināt primāro veselības aprūpi, proti, ģimenes ārstu sektoru. Uzlabojot kvalitāti primārajā veselības aprūpē, mazāk būtu nepieciešama jau sarežģītāka ārstēšana.
Savukārt, kā norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns, pēc LDDK domām, finansējuma pieaugums veselības aprūpei tiek paredzēts nepietiekami strauji. Viņš norādīja, ka jau šobrīd pieaug slimības lapu ilgums, kā arī slimības un invaliditātes pabalstu apjoms, ko veicināja nepietiekamais finansējums veselības aprūpei. Kučinskis gan norādīja, ka, lai kāpinātu finansējumu vēl straujāk, nāktos ieviest pabildu maksājumu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītāja vietnieks Egils Baldzēns gan norādīja, ka arodbiedrības jaunu maksājumu nevēlas, tomēr kopumā atbalsta valsts apdrošināšanas sistēmu.
Arī labklājības ministrs Jānis Reirs (V) norādīja, ka nepietiekamais finansējums veselības aprūpei atstāj ietekmi uz labklājības nozari.
Uzklausot diskusijas, Kučinskis norādīja, ka sākumā sliecies atbalstīt jaukto finansēšanas modeli, tomēr pēc diskusijām, tai skaitā ar starptautiskajām organizācijām, vairāk tomēr sliecas atbalstīt pirmo modeļa variantu. Viņš arī sacīja, ka citu valstu pieredze parāda, ka, neraugoties uz obligāto privāto veselības apdrošināšanu un lielajiem tēriņiem veselībai, šīs sistēmas nav starp efektīvākajām.
