Par straujo elektrības rēķinu palielināšanos satrauktajiem lauksaimniekiem risinājums, visticamāk, tiks piedāvāts. Taču viensētām pieņemams risinājums vēl būs jāmeklē. Tā pēc tikšanās ar a/s Sadales tīkli valdes priekšsēdētāju Andri Pinkuli atzina Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Lauksaimnieki sita trauksmes zvanus pēc tam, kad, izmainot elektrības rēķinu struktūru, viņiem par elektrību pienāca neprognozēti lieli rēķini.
Sadales tīkla tarifa izmaiņas no 1. augusta paredz noteiktu abonentmaksu un samazinātu maksājumu par piegādāto elektroenerģiju, tādēļ kopējais maksājums pieaug tiem klientiem, kas elektrību lieto sezonāli vai nepastāvīgi. Tādēļ ir saimniecības, kurā maksājums pieaudzis līdz 18%, atsevišķās saimniecībās rēķinam pārsniedzot 35 000 eiro.
Tiekoties ar ZZS frakciju, A. Pinkulis politiķus informēja, ka rēķinu optimizēšanai ir vairāki varianti. Piemēram, graudu audzētājiem, kuriem lielas elektrības jaudas nepieciešamas vien dažus mēnešus gadā - kad jākaltē raža, viņš piedāvā atteikties no pastāvīga lielas jaudas pieslēguma un rezervēt to nepieciešamajai sezonai.
Savukārt lopkopjiem, kuriem lielās jaudas vajadzīgas vien dažas dienas gadā, ir iespējams atteikties pavisam no dārgā pieslēguma un attiecīgajos periodus, vienojoties ar Sadales tīkliem, izveidot pagaidu pieslēgumu ar jaudu, kas apmierina lauksaimnieku vajadzības.
Līdzīga sistēma strādājot ar masu pasākumiem Daugavas krastmalā Rīgā. Tur pastāvīgu pieslēgumu ar lielām jaudām neesot, bet uz šādiem pasākumiem Sadales tīkli šādu pakalpojumu piedāvājot.
A. Pinkulis stāstīja, ka šādas iespējas bijušas arī iepriekš, taču lauksaimniekiem tās nav bijušas aktuālas, jo līdz izmaiņām rēķinu struktūrā abonentmaksa veidoja vien 10% no kopējā rēķina. Šobrīd tā varot sasniegt arī 40%.
Taču A. Krauze nav īsti pārliecināts par to, ka Sadales tīklu piedāvājums patiešām atrisinās problēmu. Proti, politiķis pieņem, ka lauksaimnieks tiešām atsakās no lielu jaudu pastāvīga pieslēguma un tādējādi samazina savu elektrības rēķinu. Taču neesot garantijas, ka konkrētajā līnijā atbrīvoto jaudu Sadales tīkli nepiešķir kādam citam. «Graudu audzētājam to lielo jaudu vajag tikai trīs mēnešus gadā. Ja atlikušajā laikā viņš atsakās, kur ir garantija, ka nākamajā gadā, pieprasot lielāku jaudu, viņš nesaņem atbildi, ka tā ir atdota, piemēram, gaterim,» retoriski jautā politiķis.
Neesot skaidrības arī ar to, kā rīkoties viensētu īpašniekiem, kuriem reizi gadā vajag sazāģēt malku. Vienoties ar Sadales tīkliem par pagaidu jaudas palielinājumu neesot rentabli, bet maksāt visu gadu par pakalpojumu, kas netiek izmantots, arī nav prātīgi. Pagaidām A. Pinkulis šādiem saimniekiem piedāvājis risinājumu - iegādāties vienas fāzes cirkulāro zāģi, kas problēmu atrisinās. A. Krauze gan uzskata, ka tas nav adekvāts risinājums, un cer, ka turpmākajā dialogā ar uzņēmumu tiks atrisināta arī šī problēma.
Līdz šim elektroenerģijas jaudu samazinājuši vairāk nekā 19 000 īpašnieku un 57% no saņemtajiem pieteikumiem ir par objektiem lauku apvidos. Uzņēmums skaidro - ja elektrotīkla pieslēguma jauda īpašumā tiek izmantota neefektīvi, Sadales tīklam šis elektrotīkls tāpat ir jāuztur un klienta pieprasītā elektrotīkla jauda ir jānodrošina jebkurā laikā atbilstošā kvalitātē. Efektīvi lietojot elektrotīkla jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju samazinās, uzsver uzņēmums.
