Oktobrī Latvijas seniori saņems indeksētas pensijas, kuras pārskatītas atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumam.
Labklājības ministrs Jānis Reirs sola, ka jau nākamgad pensiju indeksācijā izmantos pensionāriem labvēlīgāku sistēmu, proti, ņems vērā lielāku procentu no darba algas reālā pieauguma. Ņemot vērā, ka patēriņa cenu kāpuma praktiski nav, algas pieauguma procentiem ir būtiska nozīme pensiju pārskatīšanā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka 1. oktobrī, piemērojot indeksu 1,0186, tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai tas pensijas apmērs, kas nepārsniedz 332 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksētas visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 332 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Jo lielāka pensija, jo lielāks tās palielinājums. Piemēram, 200 eiro liela pensija palielināsies par 3,72 eiro, savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 332 eiro, ar indeksu 1,0186 indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas - 332 eiro, kā rezultātā pensijas apmērs palielināsies par 6,18 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, 1. grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas tiks indeksētas ar indeksu 1,0186 neatkarīgi no to apmēra. Jāatgādina, ka indeksē tikai pamata pensiju, neņemot vērā pie pensijas piešķirtās piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam apmēru. Otrkārt, no indeksētās pensijas var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo pensijas summu. Indeksācija skar ne tikai vecuma, bet arī invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības.
Šoruden tomēr pensijas netiks indeksētas, ņemot vērā 50 procentus no algu pieauguma indeksa, lai gan pensionāri uz to cerēja. Šādas izmaiņas pensiju indeksācijā stāsies spēkā tikai 2017. gadā. To sola arī labklājības ministrs, norādot, ka tas jau ir ieplānots budžeta izdevumos. J. Reirs arī stāsta, ka Labklājības ministrija strādā pie jauniem variantiem pensiju indeksācijai, ņemot vērā Latvijas Pensionāru federācijas iesniegumus un diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur strādā pensiju darba grupa. «Mēs gatavojam pensiju pieaugumu tiem pensionāriem, kuriem ir liels darba stāžs, un tas varētu notikt ar indeksācijas starpniecību - cilvēkiem ar darba stāžu 30 vai 40 gadu indeksācijā varētu piemērot nevis 50 procentus no darba algas pieauguma indeksa, bet attiecīgi 60 vai
70 procentus,» stāsta J. Reirs. Kad šāda sistēma - jauna indeksācijas kārtība, ņemot vērā darba stāžu, varētu stāties spēkā, droši pateikt nevar, jo jāsagaida arī Finanšu ministrijas viedoklis un jāizvērtē budžeta iespējas. Reālākais datums šādām izmaiņām varētubūt 2018. gads. Ministrs arī atzīst, ka pašlaik pensiju indeksācijā pensijas ir iespējams palielināt tieši darba algas kāpuma dēļ, jo inflācijas rādītāji indeksāciju praktiski neietekmē.
***
Kā veidojas indeksācija?
Indeksējot pensijas, ņem vērā patēriņa cenu izmaiņas (inflāciju) un 25% apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu
• 2016. gada oktobrī pensiju un apdrošināšanas atlīdzību pārskatīšanai piemērojamais kopējais indekss 1,0186 veidojas no patēriņa cenu indeksa laikposmā no 2015. gada 1. augusta līdz 2016. gada 31. jūlijam (1,0012) un 25 procentiem no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu (25% x 0,0695 = 0,0174).
• Apdrošināšanas iemaksu algas reālais pieaugums 0,0695 veidojas no 2015. gada un 2014. gada iemaksu objektu summu attiecības (1,0731) un 2015. gada patēriņa cenu indeksa (1,0034). (1,0731/1,0034 - 1 = 0,0695).
Avots: VSAA
