Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Zāļu valsts aģentūra: Viltotas zāles ir nopietna problēma ES

© f64/ Jānis Saliņš

Viltotas zāles ir nopietna problēma Eiropas Savienībā (ES), aģentūrai LETA, komentējot Eiropas Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījuma secinājumus par viltotu zāļu klātesamību ES tirgū, atzina Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību vadītāja Egita Diure.

"Zāļu valsts aģentūra atzīst, ka viltotas zāles ir nopietna problēma ES. Bez pētījumā minētajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, kas Latvijas gadījumā tiek lēsti 10 miljonu eiro apmērā ik gadu, ir jāuzsver arī zaudējumi sabiedrības veselībai. Ja pacients lieto zāles, domādams, ka tādējādi atveseļosies, un šīs zāles labākajā gadījumā nesniedz gaidīto efektu, bet sliktākajā - pat kaitē veselībai, tad šie zaudējumi nebūs tik vienkārši aprēķināmi," sacīja Diure.

Viņa piebilda, ka Zāļu valsts aģentūra aicina pacientus iegādāties zāles tikai licencētās aptiekās klātienē vai licencētās tīmekļa vietnēs, kurās ir atļauts izplatīt zāles, lai samazinātu viltotu zāļu nokļūšanu legālajā zāļu piegādes ķēdē.

Diure arī sacīja, ka ES nopietni raugās uz viltoto zāļu problēmu un ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus viltojumu riska mazināšanai, kā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu attiecībā uz to, kā novērst viltotu zāļu nokļūšanu legālas piegādes ķēdē. Savukārt šā gada sākumā ir pieņemta Eiropas Komisijas (EK) deleģētā regula par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma, kas tiks piemērota no 2019.gada februāra. "Katram zāļu iepakojumam nākotnē tiks ieviests unikāls identifikators - divdimensionāls svītrkods. Jauni drošuma elementi tiks ieviesti nolūkā garantēt zāļu autentiskumu un stiprināt zāļu piegādes ķēdes drošumu - no ražotājiem līdz izplatītājiem - aptiekām un slimnīcām, tādējādi aizsargājot iedzīvotājus no viltotu zāļu iegādes riska," skaidroja Diure.

Savukārt Veselības inspekcijā aģentūrai LETA sacīja, ka šajā situācijā ir jāizglīto sabiedrība, ka, iegādājoties zāles ārpus licencētiem farmaceitiskās darbības uzņēmumiem (aptiekām, zāļu lieltirgotavām), jo īpaši, internetā, pacienti pakļauti riskam iegādāties viltotas zāles. "Lai mazinātu viltoto produktu īpatsvaru kopējā šī sektora produktu patēriņā, sabiedrībai ir jāapzinās viltoto zāļu lietošanas bīstamība, tādējādi mazinot pieprasījumu pēc produktiem, kas tiek izplatīti ārpus licencētiem uzņēmumiem," norādīja Veselības inspekcijā.

Tajā arī uzsvēra, ka drošas un efektīvas zāles ir jāiegādājas tikai licencētās aptiekās. "Zāļu iegāde nelicencētās interneta vietnēs palielina risku iegādāties viltotas vai nekvalitatīvas zāles, par kuru izcelsmi, ārstnieciskām un dzīves kvalitāti uzlabojošajām īpašībām var tikt sniegta maldinoša informācija, kā arī nav iespējams prasīt atbildību par iegādātā produkta kvalitāti vai nodarīto kaitējumu veselībai," uzsvēra Veselības inspekcijā.

Savukārt, iegādājoties zāles interneta aptiekās, pircējiem ikreiz jāpārliecinās par vienotā logo esamību. Vienotais logo sastāv no četrām krāsu joslām (pelēkas un trīs nokrāsu zaļās krāsas), zem kurām ir tās valsts karoga attēls, kurā interneta aptieka ir reģistrēta, un teksts "Spiediet šeit, lai pārbaudītu, vai šī tīmekļa vietne darbojas likumīgi". Klikšķinot uz logo aptiekas tīmekļa vietnē, Latvijas iedzīvotāji tiek novirzīti uz Zāļu valsts aģentūras tiešsaistes reģistru, kurā norādītas visas valstī likumīgi strādājošās interneta aptiekas.

Jau vēstīts, ka jaunākajā Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumā par viltotu zāļu ietekmi uz ES dalībvalstu ekonomiku secināts, ka leģitīmā zāļu industrija viltotās produkcijas klātesamības dēļ ES tirgū katru gadu zaudē 10 miljardu eiro ieņēmumu, kas atbilst 4,4% no visa tirdzniecības apjoma farmācijas sektorā. Savukārt Latvijā viltoto zāļu radītie zaudējumi tirgū ir 10 miljoni eiro gadā, un viltoto produktu īpatsvars kopējā šī sektora produktu patēriņa apjomā tiek lēsts 8,7%.

Zaudējumu kopsumma 28 ES valstīs ir 1,7 miljardi eiro, kas būtu ieņēmumi valdību budžetos, kurus dažādu nodokļu veidā - ienākumu nodoklis, sociālās iemaksas, pievienotās vērtības nodoklis - būtu maksājuši legālo produktu ražotāji un pārdevēji.