Neraugoties uz būvnieku karstiem iebildumiem, valdība tomēr virza tālāk priekšlikumu ieviest solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumu.
Finanšu ministrijas (FM) izpratnē solidārā atbildība izpaudīsies kā galvenā darbu veicēja atbildība par apakšuzņēmēja nodarbinātiem darbiniekiem, veicot maksājumu minimālā sociālā nodokļa apmērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deponēto naudas līdzekļu kontā par katru apakšuzņēmēja nodarbināto darbinieku.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola valdības sēdē ceturtdien skaidroja, ka šāda norma nepieciešama, lai būvniecības sektorā cīnītos pret ēnu ekonomiku, kas, pēc dažu ekspertu vērtējuma, pat sasniedzot 50%. Pēc VID datiem, 2015. gada astoņos mēnešos 80% no būvniecības sektorā nodarbinātajiem ir strādājuši nepilnu darba laiku jeb mazāk nekā 152 stundas mēnesī un aptuveni piektdaļa saņēmuši algu, kas ir mazāka nekā valstī noteiktā minimālā alga. Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām ir primāri vērsti uz nodokļu krāpniecības apkarošanu garajās apakšuzņēmumu ķēdēs, kurās netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām.
FM norāda, ka garajās apakšuzņēmēju ķēdēs ir grūti izsekot darba tiesību un darba aizsardzības prasību izpildei. Zemākie apakšuzņēmēji bieži cenšas vai ir spiesti izpildīt darbu ar zemākām darbaspēka izmaksām, tādējādi ekonomējot nodokļu jomā (aplokšņu algas). Tāpat bieži norīkotie darba ņēmēji nevarot iesniegt sūdzības par neizmaksātas darba atlīdzības piedziņu pret darba devēju, jo uzņēmums ir pazudis vai atzīts par maksātnespējīgu. Savukārt ģenerāluzņēmējs, aizbildinoties ar to, ka nevar kontrolēt apakšuzņēmēju pienākumu izpildi pret to darbiniekiem, atbildību neuzņemas. Rezultātā darbinieki bieži vien nesaņem atlīdzību par savu darbu, kā arī nevar īstenot savas tiesības.
FM cer, ka, ieviešot prasību galvenajam būvdarbu veicējam reizi mēnesī iesniegt pārskatu un veikt maksājumu VID, šo situāciju labos, reizē arī mazinot fiktīvu uzņēmumu piesaisti un neidentificētu darbinieku nodarbināšanu.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība un biedrība Latvijas Ceļu būvētājs vakar valdības sēdē kategoriski iebilda pret šo ideju. Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kritizējot FM ieceri, teica, ka «tajā putra sajaukta ar kāpostiem». Viņš prognozēja, ka, pieņemot šādu normu, būvniecības sektorā sāksies haoss. «Steiga, ar kādu FM virza šo priekšlikumu, turklāt nekonsultējoties ar nozares politikas plānotāju - Ekonomikas ministriju, parāda, ka tā mērķis ir tikai un vienīgi valsts budžeta fiskālo vajadzību nodrošināšana. Šī ir kārtējā reize, kad valsts budžeta izstrādes laikā tiek virzīts priekšlikums, kurš ne vien nesasniegs izvirzīto mērķi, šajā gadījumā mazināt ēnu ekonomiku sektorā, bet gan radīs vēl papildu negatīvus blakus efektus uz nozares ilgtermiņa attīstību,» uzsvēra A. Bērziņš. Pēc viņa aprēķiniem, jaunās birokrātiskās prasības no 19 šīs asociācijas uzņēmumiem sešu mēnešu laikā prasīs 42 000 eiro. Tajā pašā laikā arī VID būs nepieciešami vairāk nekā 160 000 eiro papildu līdzekļi, lai administrētu jauno prasību.
Būvniecības nozares uzņēmumi uzskata, ka FM priekšlikums nekādā veidā nerisina jautājumu par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. Tā vietā būvniecības nozari pārstāvošās organizācijas aicina FM daudz aktīvāk iesaistīties pasākumu īstenošanā, kas paredzēti iepriekš parakstītajā nozares un valdības sadarbības memorandā, tajā skaitā uzdevumi par minimālo algu līmeņu noteikšanu būvniecības nozarē.
D. Reizniece-Ozola savukārt bilda, ka FM piedāvājums ir negaidīt, kamēr tiek uzbūvēta ideālā pasaule, bet gan sākt rīkoties jau tagad. Arī Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, lai gan īsti nepiekrīt solidaritātes atbildības jēdziena izmantošanai šajā kontekstā, tomēr kopumā atbalsta likumprojekta virzību, jo «beidzot ir jāpārtrauc negodprātība šajā nozarē, kas līdz šim ir varējis dzīvot ar paceltu galvu».
FM iecerē jaunais regulējums būs piemērojams tikai publisku būvdarbu līguma izpildē, un tas varētu stāties spēkā nākamā gada 1. jūlijā.
