Latvijā ir sākts darbs pie Sakrālā mantojuma likuma, ar kuru iecerēts nodrošināt stabilu valsts finansiālo atbalstu sakrālajam mantojumam, aģentūru LETA informēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris.
Asaris norādīja, ka likuma galvenais uzdevums būs noteikt kārtību, kādā Latvijas valsts finansiāli atbalsta sakrālā mantojuma saglabāšanu, vienlaikus nodrošinot arī to, ka darbi atbilst ar kultūras vērtību saglabāšanu saistītām prasībām.
Pēc Asara paustā, ieguvums no likuma būtu stabila sakrālā mantojuma valsts finansiālā atbalsta sistēma, ar kuru valdībai būtu jārēķinās nākamo gadu budžeta izstrādes procesā.
Ierēdnis norādīja, ka ar likuma palīdzību radītu jaunu administrēšanas kārtību, ievērojot tikai sakrālajam mantojumam raksturīgo specifiku. "Cerams, ka likums radīs arī plašu un pozitīvu rezonansi sabiedrībā," pauda Asaris.
Sakrālā mantojuma likuma mērķis ir nodrošināt valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošā sakrālā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Likumprojekts paredz, ka tiktu izveidota sakrālā mantojuma atjaunošanas programma par valsts budžetā pieejamiem līdzekļiem izpētes, konservācijas, restaurācijas, renovācijas un remonta darbu finansēšanai. Programmu administrētu VKPAI, savukārt priekšlikumus finansējuma sadalei sniegtu jaunizveidota konsultatīva institūcija - Sakrālā mantojuma padome, kuras sastāvā būtu Kultūras ministrijas, VKPAI un baznīcu tradicionālo konfesiju pārstāvji.
Jau ziņots, ka Garīgo lietu padomē pārrunāts jautājums par Kultūras pieminekļu statusā esošo Latvijas dievnamu saglabāšanas likuma virzību, un padomes dalībnieki vienojušies, ka darbs pie šī likuma ir jāturpina, tuvākajā laikā to precizējot un pēc tam virzot apstiprināšanai.
Sēdes laikā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) solījis atbalstīt reliģiskās organizācijas saistībā ar dažāda veida tiesiskā regulējuma sakārtošanu.
