2009.gads sākās drūmi. Tikko bija sabrucis Parex. Latvijā ieradās starptautiskie aizdevēji. Premjers Ivars Godmanis Jaungada uzrunā aicināja iedzīvotājus mācīties grūtības pārvarēt no pingvīniem. Valsts kasē naudas nebija. Nebija arī ideju, ko darīt ar pārņemto Parex. Vispirms to atdeva Hipotēku bankai. Tad Privatizācijas aģentūrai. Bet aģentūra atbildību par Parex uzņemties negribēja, tāpēc 2009.gada martā noalgoja konsultantu – japāņu “Nomura International”. Tai deva uzdevumu pārdot banku par pēc iespējas augstāku summu, vēsta raidījums "Nekā personīga".
VLADIMIRS LOGINOVS, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs
Ja jums būtu vienā vārdā jāpasaka, kurš ir atbildīgs un no kā prasīt atbildību šajā bankas pārdošanas procesā? Kurš tas ir?
Vienā vārdā to nevar pateikt. Es domāju Ministru kabinets. (...)
Un kāda ir jūsu atbildība?
Juridiskas atbildības mums nav, jo šajā projektā PA vispār iesaistījās MK uzdevumā.
Latvijas Banka iesaka nevilcināties un pārdot nesadalītu Parex pēc iespējas ātrāk. Tikmēr Godmaņa valdība krīt un vietā stājas Valdis Dombrovskis. Viņa valdība pretēji Latvijas bankas ieteikumam Parex sadala labajā un sliktajā bankā. Latvijas bankas vēstules ar grifu “slepeni”, kurās ieteikts nevilcināties, Valdība turpmāk saņem vairākas reizes gadu no gada. Bet bankas viedoklis nav ņemts vērā.
Valdība apkaro krīzi un par Parex tirgošanu nedomā. Arī konsultants nav ieinteresēts banku strauji notirgot, jo katru mēnesi saņem atlīdzību no valsts. 2011.gadā Valsts prezidents Valdis Zatlers atlaiž Saeimu. Visi gatavojas ārkārtas vēlēšanām. Priekšvēlēšanu gaisotnē Privatizācijas aģentūra stāsta, ka interese par Citadeli ir ļoti liela. Rindā stāvot vismaz 100 investori. Amatpersonas sola, ka daļu no ieguldītā miljarda Latvija noteikti atgūs.
Vēlēšanas paiet, bet solītie investori neuzrodas. Tā vietā 2011.gada nogalē konsultants iesaka Citadeles pārdošanu atlikt. Neklausot Latvijas Banku, Valdība piekrīt. Pat līdz galam nesagaidot atbildes no visiem investoriem, kuri izrādīja interesi par bankas pirkšanu.
Arī 2012.gadā finanšu tirgi stagnē un valdība konsultantu mudināta joprojām nerīkojas.
2013.gadā valdība un Privatizācijas aģentūra piesaista jaunu konsultantu no Francijas un cer uz veiksmi 2014.gadā. Tad Latvija būs ieviesusi eiro un valstij kāps kredītreitings.
2014.gadā Valda Dombrovska vietā nāk Laimdota Straujuma un uzreiz nonāk bezizejas situācijā - ir jāpilda iepriekšējo valdību apsolītais Eiropas Komisijai, ka Citadeli šajā gadā pārdos.
LAIMDOTA STRAUJUMA, Bijusī Ministru prezidente (Vienotība)
Es jau saņēmu ar pārkāpumu procedūru, kas beidzās jūlijā un tad arī tika fiksēts datums - 30.septembris. protams, tas datums bija ļoti slikts datums. Jo kā jau zinat bija vēlēšanas un visa tā kopējā nervozitāte. Protams, ja laiks būtu bezgalīgs, tad varētu plānot nezin cik miljonus vairāk. Bet, ja laiks ir terminēts, visi to zina. Un arī piedāvātājs zina šos piedāvājuma nosacījumus.
Tas nozīmēja pārdošanu par katru cenu. Turklāt bija jāņem vērā vēl 2009.gadā noslēgtā vienošanās ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku. ERAB Citadelē bija ieguldījusi 93 miljonus eiro un bija noslēgusi sev ļoti izdevīgu līgumu, kas ļāva pilnībā kontrolēt pārdošanas procesu. Kad Latvija izvēlējās starp pieciem iespējamiem pēdējā brīža pircējiem, Citadeli pārdeva tam, kurš solīja vismazāko summu. Neoficiāli zināms, ka uz darījuma slēgšanu ar ASV fondu "Ripplewood Holdings" uzstāja tieši ERABs.
Īsi pirms bija jāparaksta līgums ar jauno investoru, no Privatizācijas aģentūras valdes aizgāja divi tās locekļi Guntis Lauska un Ansis Spridzāns. Viņi paziņoja, ka aģentūras valde nevarot uzņemties atbildību par pārdošanas gala lēmumu. Bet tikai par tehniskiem procesiem.
Valsts kontroles gala secinājums - par 2,2 miljardus izmaksājušās bankas pārdošanu vairākās valdībās nav atbildējis neviens.
