"Pēc tādas sarunas vajadzīga tablete," saziņu ar parādu piedziņas firmas darbiniekiem raksturo Tukuma iedzīvotāja Sandra. "Viņi nestādās priekšā. Katru reizi ir cits darbinieks, un es pat nezinu, ar ko es runāju. Pasaka, lai aizņemos naudu no kaimiņiem, radiem, draugiem. Kuram tagad ir lieka nauda, ko aizdot? (..) Ieteica mazāk ēst. Draudēja ar to, ka var paņemt manu 2. grupas invaliditātes pensiju. Viņi jau nerunā normālā valodā – ar vienām biedēšanām," skaidro sieviete.
73 lati visam mēnesim
Savulaik Sandra ņēmusi divus kredītus par kopējo summu 3500 lati. "Dzīvojam vecā mājā un kredītu ņēmām, lai ieliktu jaunus logus, lai vismaz ziemā būtu siltāks dzīvoklī. Tad vēl bija par ūdensvada ievilkšanu jāmaksā," stāsta tukumniece. Nemaksātāju vidū ģimene nokļuvusi, kad abi ar vīru palikuši bez darba. Sieviete strādāja mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Sāga, kas pērn pasludināta par maksātnespējīgu. Tāds pats liktenis piemeklējis arī uzņēmumu, kurā strādāja Sandras vīrs. Bijušais darba devējs vīrietim palicis parādā darba algu un kompensāciju – kopā ap 500 latu. "Ja alga būtu izmaksāta, tad būtu arī risinājums – kaut daļēji sāktu maksāt. Pašreiz jau nav nekā," skaidro sieviete. Arī bezdarbnieku pabalsts vīram beidzies, bet darbu simtlatnieku programmā sola tikai oktobrī, viņa turpina, tādējādi apliecinot, ka ne jau no ļauna prāta nemaksā. Šobrīd ģimenes ikmēneša ienākumi ir Sandras 2. grupas invaliditātes pensija – 73 lati. Arī sociālā palīdzība parādsaistību dēļ līdz šim atteikta.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) norāda, ka par parādu piedziņas firmu darbību saņemto sūdzību skaits ir audzis, taču, cik to ir pavisam, gan nevar nosaukt, jo tās atsevišķi neapkopo. Pārsvarā cilvēki sūdzas par piedzenamās summas apmēru, par pārmērīgi augstām parādu piedzīšanas pakalpojuma izmaksām, atsevišķos gadījumos par metodēm – zvaniem vēlu vakarā, zvaniem un parādu piedzinēju ierašanos darba vietās, tāpat citu radinieku iesaistīšanu procesā, uzskaita PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
Draud ar cietumu
"Gadījumā, ja pamatparāds un zaudējumi netiks samaksāti, kompānija Xxxxxx ir pilnvarota pēc sava ieskata izvēlēties un uzsākt jebkādas aktīvas darbības, t.sk., visas Jūsu kustamās mantas, kas atrodas Jūsu vai radinieku dzīvesvietās, aprakstīšanu, izvešanu un pārdošanu izsolē. (..) Ja mantas pārdošanas procesā netiks iegūti naudas līdzekļi parāda dzēšanai, tad kompānija Xxxxxx nekavējoties iesniegs valsts policijā iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar naudas līdzekļu krāpšanu, lūdzot kā drošības līdzekli parādniekam piemērot apcietinājumu," tā skan fragments no parādu piedziņas firmas sūtītās vēstules. Der piebilst, ka to saņēma kāds parādnieks, kuram pamatparāda summa ir 100 lati. Aprēķinātā soda nauda sastāda 39,60 latus, bet kreditoram radītie zaudējumi sakarā ar Xxxxxx iesaistīšanu – 42,00 latus. Tātad kopā parāda summa nu jau ir 181,60 lati, kurus aizņēmēju aicina ieskaitīt firmas kontā.
Tiesa, tuvu ne visam, ar ko piedraud parādu piedzinējs, ir jātic. Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) konsultante, juriste Diāna Rasa norāda, ka firmai, kas piedzen svešus parādus, kā tas ir minētajā gadījumā, nav likumīgu tiesību parāda summu prasīt ieskaitīt savā kontā. To var darīt tikai kreditors vai cesionārs – tas, kurš parādu ir nopircis un līdz ar to stājas kreditora vietā. Tāpēc parādniekam vispirms jāvēršas pie kreditora, lai noskaidrotu, kas šobrīd ir parāda īpašnieks. Pie tam jāatdod tieši tik, cik esi parādā – neņemot vērā parāda piedzinēja prasīto pakalpojuma maksu. "Visos līgumos ir atrunāti soda procenti, nokavējuma procenti. Saskaņā ar Civillikumu tajos jau ir ierēķināti tie izdevumi, kas būs saistīti ar līdzekļu atgūšanu," skaidro D. Rasa. Par saviem pakalpojumiem maksu var prasīt tikai tiesu izpildītāji – Ministru kabineta noteikumos atrunāts, ka atkarībā no parāda summas tā ir 5–10% no ar tiesas nolēmumu piedzītās summas.
Sola ierobežot
Tāpat arī vienīgi tiesu izpildītājs vai policija, turklāt tikai ar tiesas spriedumu, var ierasties pie parādnieka mājās. Ja tā rīkojas parādu piedzinējs un mēģina atsavināt parādniekam piederošās mantas, jāsauc policija, norāda D. Rasa. "Civillikumā ir noteikts, ka visas saistību tiesības var aizstāvēt tikai tiesas ceļā. Ja pie jums nāk kāds, kurš nav tiesu izpildītājs, nedz ar tiesību sargājošām iestādēm saistīts, tad viņš šo darbību veic nelikumīgi," skaidro juriste.
Šobrīd Latvijā nav spēkā normatīvie akti, kas regulētu ārpustiesas parāda piedziņas procesu. Ekonomikas ministrija gan ir pabeigusi darbu pie likumprojekta "Ārpustiesas parāda piedziņas likums", kas sola turpmāk nodrošināt taisnīgu praksi parādu piedziņas procesā. Likumprojekts, tostarp, paredz, piemēram, licencēt profesionālos parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējus, arī noteikt robežu izdevumiem, ko pieprasa atlīdzināt parādu piedziņas firmas. LAKRA gan jau paudusi viedokli, ka likumprojektā ir iekļautas normas, kas pasliktinās parādnieka stāvokli. Projekta redakciju plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē 1. aprīlī. Likumprojektam pēc apstiprināšanas MK ir jāgūst atbalsts Saeimā.
