Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

NATO budžets. Pat baņķieri sajutuši sviluma smaku

© scanpix

Latvijas lēmums atlikt NATO finansiālo saistību pildīšanu līdz 2018. gadam kontekstā ar ASV prezidenta Donalda Trampa uzstājīgo prasību NATO sabiedrotajiem pildīt salīgto radījis acīmredzamu satraukumu.

Politiķi raizējas, vai šoreiz ar solījumiem pietiks, un par stingro apņemšanos ieguldīt aizsardzībā stāsta ar dubultu jaudu. Latvijas gadījumā prasīto apjomu sasniegt solīts jau vismaz četros likumos, kopš iestāšanās aliansē 2004. gadā. NATO samitos iepriekš - Velsā un pērn Varšavā - valstu politiskā vienošanās pārapstiprināta. Alianses mērķis ir kopējais ieguldījums 2% apmērā no 2024. gada. Taču prezidentu D. Trampu un viņa komandu sabiedroto tempi neapmierina. Gan tāpēc, ka tā iegulda daudzkārt vairāk naudas kolektīvajā aizsardzībā, gan tāpēc, ka bojāgājušo amerikāņu skaits Afganistānā, Irākā un citās NATO misijā mērāms tūkstošos, kamēr pārējiem sabiedrotajiem vien simtos, desmitos un vienos. No turienes arī amerikāņu jautājums - kāpēc viņiem jākrīt par kopīgu ideju, ja pārējie to nedara. Latvija visiem spēkiem - gan darbos, būvējot noliktavas un kazarmas sabiedrotajiem, gan vārdos - pūlas rādīt, ka tomēr dara, lai nepatikšanu gadījumā mums pienākas savs pulciņš amerikāņu. Pašlaik tāds Latvijā patiešām atrodas, turklāt pat ar nelielu daudzumu tanku.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, komentējot Minhenes drošības konferencē notiekošo, tviterī raksta, ka saskata par dīvainiem atsevišķu NATO valstu jautājumus attiecībā uz 2% apņemšanos un ka mēs to apņēmāmies jau pirms kāda laika. Viņš arī tvīto, ka ar drošību mūsu pusē viss būs kārtībā: «ASV viceprezidents Penss Baltijas valstu prezidentiem: stingrs ASV atbalsts Baltijas drošībai un NATO turpinās iesaisti reģiona aizsardzībā.»

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis izpaudies pirms dažām dienām NATO valstu ministru sanāksmē Briselē: «Vairāk nekā jebkad aizsardzības resursa jautājums ir alianses viena no galvenajām un pamata prioritātēm. Drošība nekad nav lēta. Pretējā gadījumā tā var būt valsts cena.»

Zīmīgi, ka par aizsardzības naudu pēdējā laikā runāt sākuši arī finanšu jomas cilvēki. Nule Jelgavā notikušajā pasākumā Eksporta pēcpusdiena Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds pavēstīja, ka Latvijai ir jātērē šie 2% no IKP. «Mēs ļoti minimāli tērējam aizsardzībai, kam būtu jāmainās. Tas nebūs viegli, jo būs jāiesaldē vai jāsamazina sociālais budžets, taču tam jānotiek pēc iespējas ātrāk, nākamgad vai pat šogad.» It kā nekā jauna. Taču uzmanību uz šo komentāru vērš neformālais militārais portāls Vara bungas: «Dažreiz runātāja amats ir svarīgāks par runas saturu. Baņķieri sajutuši sviluma smaku?».