Šovasar Latvija piedzīvojusi ne vien karstuma rekordus un viesuļvētras, bet arī pēdējos piecos gados lielāko zibens ugunsgrēku birumu. Enerģiskā dabas parādība nesaudzē nedz īpašumu, nedz dzīvniekus.
Augusta sākumā rūgtus brīžus Kalvenē piedzīvoja Rīgas zooloģiskā dārza filiāles Cīruļi darbinieki, kuriem zibens atņēma divkupraino Āzijas kamieli Tolgatu. Negaiss nopostījis arī vairākas saimniecības un rūpniecības uzņēmumus. Piemēram, aizvadītajā nedēļas nogalē viens spēriens izputināja Carnikavas celtnieku. Uzņēmuma vadītājs Rolands Laveiķis nepieļauj, ka dedzināšana notikusi ļaunprātīgi – redzami pierādījumi nav atrasti. "Ja dedzināja aiz ļauna prāta, tad tas cilvēks ir slims vai skaudīgs un iekšēji meklēja sev apmierinājumu. Visticamāk, vainīgs zibens. Sadega viss – pacēlāji, universālie racēji, instrumenti, metināmie, kokapstrādes darbagaldi – viss pa tīro. Carnikavas celtnieks ir praktiski izputējis," skumji bilst R. Laveiķis. Viņš pagaidām nav izlēmis, ko darīt tālāk. Zvanījusi novada domes vadītāja, interesējusies, kā palīdzēt? "Vai tad viņi man naudu dos? Nevar man neviens palīdzēt. Nav bāzes, nav ar ko strādāt. Kaut kas jau ir jādomā, bet kas – uzreiz nevaru pateikt. Vispirms jānovāc sadegušais, lai viss nomierinās," nākotnes vīziju zīmē uzņēmējs. No viņa saimniecības pāri palikušas vien iekārtas, kas atradās būvobjektos.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere uzsver, ka tik varena zibeņošana sen nav piedzīvota. Šogad ugunsnelaime skārusi jau aptuveni 60 ēkas visā Latvijā. Precīzi nav nosakāms, kuri mūsu zemē ir bīstamākie rajoni, taču statistika rāda tendenci, ka negaiss visbiežāk veidojas austrumu daļā un ap Vidzemes augstieni. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vecākā speciāliste Marta Smita Neatkarīgajai stāsta, ka vasarā, kad visbiežāk rodas pērkona negaiss, Austrumlatvijā un Vidzemes augstienes apgabalos ir vissiltākā un valdošajiem vējiem atbilstošākā teritorija. "Siltā un mitrā gaisa masa kāpj augšā pa nogāzīti, un tā veidojas konvektīvā piespiedu kustība un gubu mākonis. Savukārt gubu mākonī veidojas negaiss," saka speciāliste. Šogad novērots īpaši iespaidīgs zibens un nedzirdēti pērkona decibeli, kas salīdzināmi ar lielgabala dārdiem. Arī šai parādībai M. Smita rod izskaidrojumu: "Vasara ir ļoti karsta, un arī mitrums ir pietiekams, pat vairāk nekā vajadzīgs. Tāpēc konvektīvā kustība iet ļoti augstu, veidojas ļoti lieli mākoņi ar ļoti intensīviem procesiem."
Stiprais negaiss naktī no pirmdienas uz otrdienu radīja traucējumus vairākās Latvijas vietās. 20 kV tīklā visā valsts teritorijā bez sprieguma palika 167 transformatoru apakšstacijas un 3353 lietotāji. A/s Latvenergo preses pārstāve Ilvija Līvmane stāsta, ka dabas stihijas izraisīto seku likvidēšanā piedalās vairāk nekā 200 tehnisko spēku brigādes. Vidēja sprieguma labošanas darbus speciālisti plānoja pabeigt vakar, savukārt novērst citus traucējumus, tostarp 8. augusta vētras bojājumus, – līdz nedēļas beigām.
Elektroenerģijas padeves trūkums zaudējumus rada arī telekomunikāciju uzņēmumiem. Tele2 tehniskais direktors Ervīns Kampāns atklāj, ka akumulatori bez elektropadeves spēj darboties diennakti, pēc tam sākas problēmas. "Reālus zaudējumus varēsim aprēķināt pēc karstā perioda beigām – cilvēkiem jāatlīdzina par virsstundām, jāsedz postījumu izmaksas," rēķina speciālists. Pagaidām nav reģistrēts gadījums, kad kādā no telekomunikāciju torņiem iespertu zibens. Visi torņi ir aprīkoti ar speciālu zibens aizsardzības sistēmu.
Ja paļaujamies uz sinoptiķu prognozēm, tad vakar bija pēdējā vasarīgi karstā diena, un palēnām Latvijā tuvojas rudens. Turpmākajās dienās gaisa temperatūra saruks par sešiem līdz deviņiem grādiem, un tas nozīmē, ka arī pērkona negaisi un zibens mitēsies.
***
IZRAISĪTIE UGUNSGRĒKI
Gads Skaits
2010 Aptuveni 60
2009 20
2008 37
2007 48
2006 24
